Search

Russia has carried out six attacks on bridges over the Dnieper River since the beginning of October to paralyze traffic in Kyiv, including several strikes on the South and North Bridge, causing huge traffic congestion and the need to enhance infrastructure protection. #Kijiva #Krievija #Ukraina (translated)

"The roadway of the North Bridge is damaged, and the trolleybus contact network is affected. Traffic across the bridge from the left bank to the right bank is currently closed," confirmed Kyiv Mayor Vitali Klitschko regarding the impact on the bridge. #Krievija #Ukraina #droni (translated)

Bauskas novadā noticis ceļu satiksmes negadījums, kurā gājējs zaudējis dzīvību pēc tam, kad nenoskaidrota automašīna uzbrauca viņam un vadītājs pameta negadījuma vietu, un policija aicina aculieciniekus sniegt informāciju par šo notikumu. #ceļusatiksmesnegadījums #Bauskasnovads #gājējs

Nekas laikam tik labi neilustrē, ko nozīmē “Progresīvie” pie varas, kā Kaspara Briškena karjera. Cilvēks algā vien no satiksmes nozares ir izsūcis miljonu, atbildēja par stratēģijām, plānošanu, ieņēma ministra amatu, bet kāds ir darbības rezultāts? Rail Baltica ir sadārdzināts un nebūvējas, nekas vairāk par nevienam nevajadzīgo pāli Daugavā un staciju pie lidostas tā arī nesanāca, pat projektēt un zemi atsavināt nevarēja pabeigt. Savukārt AirBaltic pieprasīja Chapter 11 bankrotu. Simtiem miljonu pazaudēti un izpļekarēti, vēl miljons izmaksāts algā vienam “progresīvajam" speciālistam, un beigās nekas nebūvējas, viss sadārdzinās un bankrotē. Tieši tāpēc “Progresīvos” vairs nedrīkst pielaist pie varas nekur! #Progresīvie #RailBaltica #Latvija

Finanšu ministrijā notiks vēl viena diskusija. Muitas amatpersonu, policijas, robežsardzes un militārpersonu sadarbības rezultātā ir jāuzlabo satiksmes plūsma un jānovērš sastrēgumi, kas var kļūt bīstami. Ir svarīgi novērst degvielas kravas automašīnu sastrēgumus mūsu robežšķērsošanas punktos. Man tas nav jāskaidro, bet šī ir mūsu vājā vieta,

Mans paziņojums par airBaltic Šodien “airBaltic” ASV tiesā uzsāk finanšu saistību restrukturizāciju Chapter 11 procesa ietvaros. Šoreiz mēs nepērkam vēl dažus mēnešus aviokompānijas dzīvības uzturēšanai. Mēs sākam risināt problēmas pēc būtības. Jāatzīst, ka sarunas ar obligāciju turētājiem nevirzījās uz priekšu. Vairāki investori, kuri obligācijas biržā bija iegādājušies aptuveni par 70 procentiem no to nominālvērtības, vairāk paļāvās uz “airBaltic” likvidāciju un ieķīlāto aktīvu atgūšanu, nevis uzņēmuma restrukturizāciju. Tika piedāvāts vēl viens aizdevums līdz 257 miljoniem eiro ar 25 % gada likmi. Tas varētu nodrošināt uzņēmumam naudu tuvākajam laikam, taču neatrisinātu ne iepriekš uzkrāto parādu, ne lidmašīnu nomas saistību problēmu. Tādēļ es nepieņēmu šo piedāvājumu kā ilgtermiņa risinājumu. “Chapter 11” ir ASV tiesas uzraudzīta finanšu restrukturizācija, kas ļauj “airBaltic” turpināt lidojumus, vienlaikus pārstrukturējot parādus un nomas līgumus un piesaistot darbībai nepieciešamo finansējumu. Vienkārši sakot, tas ir aizsargvairogs, kas uzņēmumam dod laiku un tiesisku aizsardzību pret kreditoru prasībām, lai vadība varētu īstenot pilnu restrukturizācijas plānu. Tas vēl nenozīmē, ka visas “airBaltic” problēmas ir atrisinātas. Taču šis ir viens no labākajiem pašlaik iespējamajiem risinājumiem, lai nodrošinātu uzņēmuma dzīvotspēju un dotu tam iespēju nostāties uz savām kājām. Procesa īstenošanai “airBaltic” ir saņēmusi finansētāju apņemšanos nodrošināt 350 miljonu eiro jaunu finansējumu ar 12 % likmi. Gatavību finansēt ir apliecinājuši tādi starptautiski finanšu tirgus dalībnieki kā bankas “Morgan Stanley”, “Barclays”, un privātie finansētāji “Hayfin Capital Management”, “Oaktree Capital” un “Strategic Value Partners”. Tas ir nozīmīgs un pozitīvs uzticības signāls. Vienlaikus esmu uzdevis Satiksmes Ministrijai atslepenot ar “airBaltic” saistītos ierobežotas pieejamības valdības dokumentus, lai sabiedrībai beidzot būtu pieejama pilnīga informācija par uzņēmumā pieņemtajiem lēmumiem, izlietoto valsts naudu un šo lēmumu sekām. Svarīgākā ziņa pasažieriem - “airBaltic” turpina darbu, lidmašīnas turpina lidot, bet iegādātās biļetes ir derīgas. Šis vēl nav finišs un nav uzvaras paziņojums. Taču beidzot ir sākts process, kas “airBaltic” problēmas risina pēc būtības. #airBaltic #finanšuRestrukturizācija #aviācija

9, 12, 15, 18… bet šoreiz – gandrīz 25 metri! Rīgas ielās uz laiku būs redzams neierasti garš viesis – gandrīz 25 metrus garš elektroautobuss. Tas pie mums ieradies izmēģinājuma braucieniem, lai novērtētu tā manevrētspēju, piemērotību pilsētas satiksmei un mūsu tehniskās apkopes infrastruktūrai. Pēc testēšanas autobuss dosies atpakaļ, bet mēs būsim ieguvuši vērtīgu pieredzi un datus, izvērtējot sabiedriskā transporta attīstības iespējas nākotnē. #elektroautobuss #sabiedriskaistransports #Rīga

Visus skolniekus, īpaši pirmklasniekus, skolotājus un vecākus, sveicu ar 1.septembra iestāšanos! Satraukums visiem sākt skolu pirmā klasē, satraukums arī atgriezties skolā pēc brīvlaika un ieraudzīt klasesbiedrus, skolotājus, draugus. Galvenais visiem šosien būt kopā ar saviem mīļajiem bērniem, izbaudīt dienu un būt pacietīgiem ar satiksmes sastrēgumu sezonas iestāšanos 😎 #skola #pirmklasnieki #izglītība

Francijā, pie autobusa pieturas, autovadītājs apzināti ietriecās pūlī, izraisot vienu nāvi un desmit ievainojumus, no kuriem septiņi ir kritiskā stāvoklī, bet vainīgais, 26 gadus vecs Krievijā dzimis vīrietis, tika aizturēts pēc bēgšanas no notikuma vietas. #Francija #SatiksmesNegadījumi #Drošība

Eiropas Savienības tiesnese Ineta Ziemele paziņoja, ka 1,2 miljoni Latvijas iedzīvotāju, kuru dati tika nozagti kiberuzbrukumā Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD), ir tiesīgi uz kompensāciju par morālo kaitējumu, jo cilvēktiesību aizskārums ir noticis jau ar datu noplūdi. #CSDD #kiberuzbrukums #datu_izlikšana

Šī vētra Latvijai bija sāpīgs ģenerālmēģinājums mūsu valsts un katra cilvēka gatavībai pārvarēt krīzes situāciju. Paldies ugunsdzēsējiem, mediķiem, policistiem, elektrotīklu brigādēm, pašvaldību darbiniekiem, brīvprātīgajiem un visiem, kuri joprojām strādā, lai palīdzētu cilvēkiem un atjaunotu kritiskos pakalpojumus. Vētra parādīja nepatīkamu patiesību: ja plašā teritorijā pazūd elektrība, drīz sāk apstāties arī daudzi citi ikdienai kritiski pakalpojumi. Daudzus no mums skāra ne tikai elektrības trūkums. Bija traucēti mobilie sakari un internets, nestrādāja degvielas uzpildes stacijas, veikali, bankomāti, maksājumu termināļi un luksofori. Tika traucēta satiksme un vilcienu kustība. Vietām bija apdraudēta ūdensapgāde un kanalizācijas darbība. Pat operatīvajiem dienestiem atsevišķās vietās radās grūtības uzpildīt transportu ar degvielu. Vētra atklāja arī skaidras naudas aprites problēmu. Ja nav elektrības un interneta, norēķini ar kartēm var nebūt iespējami, bet bankomāti nedarbojas. Šādos apstākļos skaidra nauda kļūst par kritiski svarīgu rezerves norēķinu līdzekli. Ir jābūt skaidram valsts, banku un tirgotāju rīcības plānam, kā krīzes laikā nodrošināt skaidras naudas pieejamību un apriti. Cilvēki ziņoja, ka atsevišķos veikalos jau trīs līdz četru stundu laikā beidzās maize un dzeramais ūdens. Jāvērtē, vai veikalu un loģistikas tīkli ir gatavi straujam pieprasījuma pieaugumam un spēj nodrošināt pirmās nepieciešamības preču piegādi arī tad, ja nedarbojas elektrība, sakari un elektroniskie norēķini. Tikpat būtiska ir aptieku darbība un medikamentu pieejamība. Kas notiek, ja aptiekā nav elektrības, interneta vai piekļuves e-receptēm? Kur cilvēks var saņemt dzīvībai nepieciešamās zāles? Kā par strādājošajām aptiekām tiek informēta sabiedrība? Arī šeit jābūt skaidram krīzes algoritmam, nevis improvizācijai pēc notikuma. Diemžēl šodien neatradu vienotu, saprotamu un regulāri atjaunotu situācijas kopainu. Cilvēkiem nācās pašiem meklēt informāciju dažādu iestāžu, uzņēmumu un pašvaldību mājaslapās un sociālo tīklu kontos. Taču krīzes laikā cilvēkam vienuviet jāspēj saņemt atbildes uz pavisam konkrētiem jautājumiem: ❓ Kur nav elektrības? ❓ Kur nedarbojas mobilie sakari un internets? ❓ Kuri ceļi ir slēgti un kur traucēta sabiedriskā transporta kustība? ❓ Kur ir apdraudēta ūdensapgāde un kanalizācijas darbība? ❓ Kuri veikali, DUS un aptiekas darbojas? ❓ Kas konkrēti tiek darīts? ❓ Kādā secībā paredzēts novērst bojājumus un atjaunot pakalpojumus? Šādai informācijai jābūt vienotai, pārbaudītai un regulāri atjaunotai. Vienlaikus jābūt rezerves informēšanas risinājumam situācijām, kad cilvēkiem nav elektrības, interneta vai mobilo sakaru. Kad akūtā krīzes fāze būs pārvarēta, sagaidu no Krīzes vadības centra visaptverošu izvērtējumu par to, kā valsts pārvarēja šo krīzi, kas nostrādāja, kas nenostrādāja un kas steidzami jāuzlabo. Izvērtējumam jānoslēdzas ar konkrētu rīcības plānu, nosakot atbildīgos, termiņus un nepieciešamos ieguldījumus. Taču atbildība nav tikai valstij. Arī katrai Latvijas mājsaimniecībai kritiski jāizvērtē, vai nopietni uztvērām iepriekš izplatītos brīdinājumus un vai spējam iztikt vismaz 72 stundas bez elektrības, interneta, veikala, bankomāta un tūlītējas operatīvo dienestu palīdzības. Vai mājās ir dzeramais ūdens, pārtika, nepieciešamie medikamenti, lukturis, baterijas, uzlādēta ārējā baterija, radio un skaidra nauda? Vai ģimenei ir saprotams rīcības plāns? Vai zinām, kā palīdzēsim bērniem, senioriem, kaimiņiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām? Šoreiz tā bija vētra, par kuru saņēmām iepriekšējus brīdinājumus. Nākamā krīze var sākties bez šāda brīdinājuma. Es šobrīd esmu Ukrainā, kur viņiem jātiek galā ar identisku situāciju katru dienu. Vakar savām acīm redzēju kā militārajā vadības centrā ir integrēts krīzes koordinācijas sistēmas, kur var redzēt katru dienestu online VUGD, policija, medicīna, gāzes, komunālie dienesti, glābēji...visi. šo sistēmu vedīšu uz Latviju #krīze #gatavība #palīdzība