Vai mēs redzam, ka ir progress? Vai tas izdodas? Es teiktu, ka izdodas, jo, strādājot ikdienā ar kolēģiem Drošības padomē, ar citām valstīm Drošības padomē, mēs redzam, ka viņu paziņojumos, viņu nostājās parādās precīzāki formulējumi, labāka izpratne, un ļoti labs piemērs bija jūnijā, kad 14 no Drošības padomes valstīm, respektīvi visas, izņemot Krieviju, ļoti skaidri pauda, ka nupat pietiek un ka ir nepieciešama uguns pārtraukšana un ir jānotiek sarunām. Un tas ir zīmīgi, jo šāda vienota Drošības padomes nostāja nebija redzēta kopš kara sākuma.

