Search

Today, Russia expressed gratitude for the lifting of sanctions on diesel fuel exports while dropping five planning bombs on residential buildings in Zaporizhzhia. Zelensky wrote on the platform "X" on Saturday that Russia had expressed gratitude for the lifting of sanctions on diesel fuel exports, while simultaneously carrying out attacks on Zaporizhzhia. #Tramps #Ukraina #Zelenskis (translated)

Ansis Pūpols asked why the LSM journalist Eva Johansone's association Ascendum distributed what he believed to be a radical pro-Palestinian ideology, pointing out that the association received 222,000 euros from the state budget last year. He linked his question to Satori's news editor Agnese Radziņa, claiming that she had previously been a candidate for the Progressive party's Saeima deputy and had worked in the association ProtestsYouth, which Pūpols described as a radical pro-Palestinian organization. Pūpols asked Eva Johansone whether Satori publications are written in the "Bakery" and whether Ascendum collaborates with the State Security Service in preventing radical extremism. He concluded the post with the hashtag "StateMoneyForOwn." #ValstsNaudaSavējiem #Žurnālistika #Propalestine #Sabiedrība (translated)

Bens Latkovskis wrote that, after listening to Andris Kulbergs following the elections, he had the impression that Kulbergs had not yet grasped the possibilities of the new situation. In Latkovskis's view, the United List (AS), which had 41 seats, no longer needed to coordinate actions with others. Although it was not an absolute majority, Latkovskis agreed with the leader of "Latvia First," Ainārs Šlesers, that AS could dictate terms to coalition partners and could agree on the necessary number of votes with any other party in each vote, possibly except for the budget vote. Latkovskis believed that AS should immediately start implementing the promises of its program. He cited the intention to reduce the personal income tax on capital gains to 17% as an example and asked what could prevent such changes from being adopted while preparing next year's budget. In his opinion, in Latvian politics 35 years after the elections, building coalitions had been presented as an agreement on tasks to be done, but AS could now use its program as an action plan. Latkovskis wrote that Kulbergs had a historic opportunity to end the era of political irresponsibility in Latvia. #Latvija #politika #vēlēšanas (translated)

Baiba, you have written a lot of tweets because you cannot write one sentence: “I will not do it.” If you think that Ragozin should stay in Latvia, say so. I would categorically disagree, but at least it wouldn’t be cowardly. You are smarter than you are pretending to be right now. You know perfectly well why the Ministry of Interior's approach is not working: the services do not identify a direct threat, the annulment would be appealed, the state would lose in court. That is exactly why the legislator has established the possibility for the Ministry of Foreign Affairs to include individuals on the unwanted list – a political, non-appealable decision. And it is signed by the Minister of Foreign Affairs. Neither the Ministry of Interior nor any advisor. Advice from a foreign policy advisor - for free: read the replies under your tweet. No one is asking who wrote to whom on 16.09. Everyone is asking one thing: why doesn’t the minister, who has specific powers under the law, use them? Answer them, not me. Because Ragozin is currently protected not by the law, but by your hesitation. Come on, Baiba, get to work. #politika #Latvija #vārdibrīvība (translated)

Labvakar, te atkal es jūsu taimlainā 😊 "Trešā ķīmija ieblieza jūtamāk par pirmajām divām, un ceturto man tūlīt dos, attiecīgi es jau gatavojos lielākai žopai nekā pagājušajā nedēļā," rakstīju pirms piecām dienām. Kā orākulā skatījos. Tobrīd gan nebija ne jausmas, kā notikumi izvērtīsies. Visu laiku naivi gribu ticēt, ka esmu kaut kāda izredzētāka par citiem, bet aizvadītā trešdiena, ceturtdiena un vēl arī piektdiena mani nolika pie vietas. Izklāstīšu jums, norakstīšu nost un zinu, ka nekad vairs negribēšu pārlasīt. Šausmu cienītājiem zemāk arī īss izklaidējošs video, ko sūtīju draugiem. Bet tas jau no piektdienas, kad deguns no ļaunā murga bija beidzot laukā un jau kā survivor gaidīju mājāslaišanu. Par visu pēc kārtas. Otrdien tātad izpilināja pēdējo litru cisplatīna. Narkotiskais miedziņš, pamošanās, lielā apetīte un sārtie vaigi - viss kā ierasts. Nogāju uz "Lāčiem" pēc pāris gardumiņiem vakaram pie TV un devos dakterēt dvēseli - bija produktīva saruna pie psihoterapeites. Viņai tur kabinetā spogulis stāv... Fak, ģīmis viss nokrāsojies sarkans, āda gail. Tobrīd vēl nenojautu, ka organismā jau sākušies procesi, kas nakti pārvērtīs elles katlā. Pamodos drīz pēc pusnakts no tādām sāpēm, kādas nekad mūžā nebiju jutusi. Vai jums ir kādreiz sāpējuši kauli, kuros iestiprināta zobu sētiņa? Man arī nē. Tās nav zobu sāpes, tas ir kaut kas briesmīgāks vēl dziļi aiz dzerokļiem. Tad augstāk, pieres līnijā, tāda kā metāla stīpa nospriegota un spiež te ciešāk, te vājāk, te ciešāk, te atkal palaiž... Un it kā ar to būtu par maz, milzīgs sāpju zutis vicinās arī paša vēža lokalizācijā - iekšpusē ķermenim sāp visas tās vietas, kas no ārpuses atzīmētas ar flomāsteru starošanas vajadzībai. Šīs sāpes man bija liels WTF?, jo tajās vietās nekas vairs nebija sāpējis kopš brīža, kad atmetu smēķēšanu. Jā, tieši tik liels brīnums tas man likās - sāpes mitējās līdz ar pīpēšanas beigām un pazuda pavisam līdz ar ārstēšanās uzsākšanu. Es tak veselu mēnesi biju dzīvojusi bez onkoloģiskām sāpēm, bet tagad tās mani kā čūska apjož no visām pusēm. Mēģinu iemigt, brīžam sanāk, tad atkal pēc pāris stundām eksekūcija sākas no jauna, un es žēloju sevi, ka nepagulēšu, ka tūlīt jau uz stariem jāceļas... Modinātājs, pamostos. Sāpes iegurnī pazudušas, zobu kaulos arī, tikai galva briesmīgi sāp. Dodos uz tualeti darīt visu to, ko stariem vajag, ieraugu sevi spogulī un... nomiru. Vēl pirms padsmit stundām izskatījos pēc cilvēka, a tagad - ap acīm balts, galvas vietā sarkans pilnmēness, āda gluda un uzpampusi spīdīga, vārdsakot - skats kā bomzei pēc pusgada kodiena. Vēss ūdens nelīdz. Tik ļoti sevis žēl.. un man vēl cauri visai slimnīcai šādā paskatā jāiet. Es katru rītu saulaini kā Polianna sveicinu visus, kas nāk pretī, bet tagad izlemju paslēpt to neglīteni hūdijā - mērķis ir ātri uz stariem, ātri atpakaļ un nomirt te pavisam, ja iespējams. Tik rūgta šī dzīve, tik skumjš tās fināls, un nekad nebūs gaišāk - šādas domas galvā. Pentagonā mani ierauga seksīgā Viktorija, un viņa skatās tā, ka izplūstu asarās. "Dočenka..," viņa novelk, lai arī esmu gadu vecāka par Viktoriju. Apskauj. Man nekas nav jāpaskaidro, viņa vienkārši pastāv mani saspiedusi un tad nogulda uz stikla paplātes. '"Tu esi karsta. Temperatūra," saka otra kolēģe, vecākā kundzīte, un atkal noglāsta man vēderu. Abas novienojas, ka situācija nav laba, bet starosim. Ja rīt man būs vairāk par 38'C, tad gan starot nedrīkstēs. Te vietā atzīmēt, ka briesmīgas mokas pat racionālu cilvēku par muļķi var padarīt. Katrā palātā ir vismaz trīs SOS pogas, kas piegādā signālu māsu dežūristabā. No īsās instruktāžas es biju sapratusi, ka poga jāspiež galējas bezpalīdzības gadījumā, respektīvi, kad cilvēks pakritis un nevar ar sevi neko. Pat prātā neienāca, ka manas mocības arī traktējas kā emergency pogas vērts notikums. Nē, es kā tāds stoiķis ciešu un īdu, vaidu un raudu, bet pogu vispār neattiecinu uz sevi... No rīta dabūju kārtīgu sutu - vairākas galvas pār manu gultu noliekušās saka: "Bet kam tad mēs te naktīs esam? Slimnīcā nevienam un nekad nav jācieš sāpes! Saulīt, nu kāpēc nesauci?" Jātzīst, viņu izmisums bija pamatots. Mūsdienu medicīna noteikti būtu glābusi, ja vien pati būtu iedomājusies, ka jāsauc palīdzība. Esmu cilvēks bez slimnīcu pieredzes, nezināju. Tātad pēc stariem manā palātā sākas iepriekš neredzēta rosība. Temperatūra virs 38'. Paņem visas iespējamās analīzes, tostarp kovidu, gripu utt. Katrai māsiņai sava versija par to, ko tās sāpes nozīmēja. Man vislabāk patīk māsas Ilzes teiktais: "Tas jau labi! Audzējam sācies sabrukšanas process!" Te es citiem uz priekšdienām gribu pateikt - ņemt vērā drīkst tikai ārstu teikto. Māsas, lai arī strādā onkoloģijā, patiesībā neko daudz no tā visa nerubī, viņas bieži vien pauž vnk savus pieņēmumus vai šur tur izlasīto, gluži kā tu un es - jomā nekompetenti cilvēki. Jā, audzējs procesā tiešām kādā brīdī sāk brukt, bet to nepavada temperatūra. Un temperatūra nerodas no cisplatīna, kā man viena māsa gribēja ieskaidrot. Visticamāk, tovakar, ejot uz "Lāču" bodīti, es vnk saaukstējos. Imunitāte pa mēnesi tik novājināta, ka pietika ar mazu caurvēju, lai man būtu baisākā nakts mūžā. Kas interesanti - man lieto tā dēvēto "balto" ķīmiju, to, kas atstāj matus. Ja tāda ir maigā, tad nestādos priekšā, kam cauri iet dāmas, kurām skeletā lej "sarkano" ķīmiju. Ārprāts. Visu cieņu, ja to var izturēt. Es laikam izkāptu pa logu. Ceturtdiena. Sāpju vairs nav, ģīmis atkal atguvis normālas aprises, bet jūtu, ka dūša nav laba. Sagumu, vai tiešām dabūšu izbaudīt vēl arī slavenās vemšanas? Pietiek jau ar caurejām. Iepilina pretvemšanas šķidrumu un vienojamies, ka piektdien tad izpilnās vēl vienu (ar ko tas beidzās, sk. video.) Līdz vemšanām netiku, taču šķebināšana nepamet visu nedēļu. Citrontēja palīdz, ingvers palīdz. Ceturtā arī bija mana pēdējā ķīmija, tā ka vairs laikam tāda mēroga mocību nebūs. Vēl mēnesi cisplatīns uzkavēsies organismā un darīs savu darāmo pieņemamā formā. Nobeigšu uz nots, kas man liek raudāt. Viktorija, šis radioloģijas eņģelis. Ceturtdien es viņai čukstēju, ka man nolaižas rokas un fundamentāli vairs neredzu nākotni. Jā, divus trīs gadus viņas man šeit uzdāvinās, bet tālāk ko? Viktorija pieliecas man tuvu klāt, spoži zilās acis burtiski pāris cm no manām zaļajām, un viņa nopietni kā gadsimta darījumā saka: "Rīt atnes man lapiņu, uz kuras uzraksti savu lielāko vēlēšanos. Aizloki, aizlīmē, atdosi man." Un tad pati kļūst emocionāla - izrādās, pirms dažiem gadiem viņai bijusi "pilnīgi bezcerīga" situācija ar bērnu, viņa atstājusi savu zīmīti Prāgā uz Kārļa tilta, un bezcerīgais stāvoklis sācis uzlaboties, līdz bijis pavisam labi. Un piektdien pēc darba viņa atkal lidos turp. Sestdien no rīta telefonā ieraugu ziņu no viņas. Nu kā lai te neraud? Viktorijai, vnk algotai RAKUS darbiniecei, neviens neliek savā privātajā laikā turēt rūpi par pacientiem, kuru tur ir simtiem... Tieši tik kolosāli ir sirdscilvēki savā vietā 🥺 Un visām šīm, iespējams, naivajām ticības lietiņām un placebo tomēr atrodas vieta blakus protokolētai medicīnai. Nu viss, šis baigi gari sanāca. Eju gulēt, rīt man atkal 7.50 stari. Viktorija vēl nebūs atpakaļ, toties būs superīgā feinā kundzīte ar "Yes, perfecto!" Četras nedēļas slimnīcā nolauztas, vēl divas priekšā. Atļaušos vēlreiz atgādināt, ka laicīga došanās pie ārstiem jebkuru mazāko aizdomu gadījumā aiztaupīs jums to, ko piedzīvoju es. Atgādināšu arī no aizsaules, ja nu kas 😉 #ķīmija #veselība #slimnīca

Gandrīz katrā kultūrā ir modernizēti vecāku autoru izdevumi, un līdz ar tiem arī diskusijas par pareizrakstību, vārdu krājumu, redakcionālajām piezīmēm un pielāgošanu mūsdienu lasītājam. Kāds antikvārs man reiz teica, ka “laika patina piešķir vērtību” un var būt tā, kas atšķir oriģinālu no lētas kopijas. Atveru Constantin Noica “Svētdienas esejas”, nonāku līdz izdevēja priekšvārdam Humanitas 1992. gada izdevumā un uzzinu, ka “pareizrakstība ir atjaunināta”. Lasīt Noicu varētu būt pastaiga pa 20. gadsimta 30. un 40. gadiem. Tā vietā šo pastaigu veicam ar mūsdienīgām brillēm, ērti sēžot Uber automašīnā un nebaidoties apmaldīties — proti, nesaprast tā laika vārdus, kurus vienkārši varētu “iztulkot” zemsvītras piezīmēs. Bet ja mēs paņemtu arī tā laika laikrakstus un tos “atjauninātu”? Un varbūt vajadzētu veikt arī toreizējo reklāmu rebranding, lai mūsu neironiem nebūtu pārāk daudz jāstrādā, it kā mēs atrastos escape room. Kāpēc apstāties tur? Mēs varētu atjaunināt arī vēstures mācību grāmatas un rakstīt, ka Sirakūzu Arhimēdu nogalināja romiešu karavīrs, kamēr viņš risināja matemātiku savā planšetdatorā. Pamatideja taču paliek tā pati, vai ne? Pazūd tikai laikmets. Un vēl kas: kāpēc matemātiķi “neatjaunina” Pitagoru? Viņi var mainīt apzīmējumus. Var citādi izskaidrot pierādījumu. Var pat izveidot zīmējumu tiešsaistē ar animāciju, kas veidojas skolēnu acu priekšā. Bet Pitagora teorēma paliek Pitagora teorēma. Tad kāpēc, lasot senāku autoru, nesaglabāt arī viņa laikmeta valodu — un mūsdienu skaidrojumus ievietot piezīmēs? Un pēdējais jautājums Humanitas un universitāšu literatūras un filoloģijas pārstāvjiem: ja pēc dažām desmitgadēm šodienas skolēni jūs “atjauninās” ar # un emoji, vai jums tas patiks? #Humanitas #ConstantinNoica #Noica #SvētdienasEsejas #Arhimēds #Pitagors #Hashtag #Emoji #MrStorywise #AtjauninātaPareizrakstība #ValodasVēsture #20260920_1926 #Latviešu #Latvian #Literatūra #Vēsture

❗️ Latvijas slavenība Ieva Adamss atteicās atbildēt uz jautājumu, kurš sāka karu Ukrainā. Toties ar smaidu salīdzināja krieviju un Ukrainu ar vīru un sievu, kuri šķiršanās laikā dala kopīgo mantu. 🤷🏻‍♂️ Šodien parunāsim par manu seno paziņu Ievu Adamss, kura viesojās Latvijas vatņiku galvenajā YouTube šovā un tur ieņēma ārkārtīgi liekulīgu pozīciju — proti, ka karā Ukrainā “viss nav tik viennozīmīgi”. 🚨 Ar Ievu mēs jau iepriekš esam tikušies manos rakstos par viņu. Jāsaka, kundzei šīs publikācijas pavisam nepatika — viņa pat uzrakstīja iesniegumu policijai. 🎥 Vispirms gan ieteiktu noskatīties manis samontēto trīs minūšu video ar viņas uzstāšanos, lai labāk saprastu, par ko ir runa. 🇺🇦 Vatņiki Adamss uzdeva pavisam vienkāršu jautājumu: kas, tavuprāt, sāka karu Ukrainā? Tomēr spilgtā pseido­intelektuāļu pārstāve atteicās sniegt tiešu atbildi, paziņojot, ka nevēlas šo tēmu apspriest. 😵‍💫 Varbūt sabiedrības dāma jautājumu uztvēra kā provokāciju… Lai gan — kas gan tur tik sarežģīts, lai pateiktu, ka krievija ir agresors? 🎤 Pilnīgi iespējams, Adamss nevēlas zaudēt pasākumu vadītājas darbu uzņēmumos, kurus Latvijā vada krievu uzņēmēji. To zināmā mērā var saprast, lai gan pieņemt šādu nostāju ir krietni grūtāk. 🤐 Nu tad arī nerunā par karu, ja nauda tev ir svarīgāka par visu pārējo. 📻 Taču radio geiša (starp citu, lūdzu, komentāros paskaidrojiet man, kas tas īsti ir) tomēr nolēma plašāk izklāstīt savu skatījumu uz krievijas agresiju Ukrainā… 🤯 Ieva paziņoja, ka krievija un Ukraina esot kā vīrs un sieva, starp kuriem kādreiz bijusi mīlestība (kad, interesanti? Okupācijas laikā?), bet tagad, šķiroties, viņi dalot kopīgo mantu. Un, viņasprāt, nemēdzot būt tādu attiecību, kurās vainīgs ir tikai viens. 🤔 Tātad, vai es pareizi sapratu — pēc šīs dāmas ar augstu sociālo atbildību domām, krievijas izraisītajā karā zināma vaina gulstas arī uz pašu Ukrainu? Šova vadītājs viņai piebalsoja, sakot, ka konflikta būtību varot saprast tikai tad, ja atskatās daudzus gadsimtus senā pagātnē. 🙈 Acīmredzot prātā nāca polovcieši un pečeņegi. Proti, uz tik sarežģītu jautājumu vienkāršas atbildes neesot. Ieva Adamss šim viedoklim piekrita. 🤦🏻‍♂️ Viņa pat piebilda, ka konflikts esot briestis gadu desmitiem un pat gadsimtiem. Tātad, spriežot pēc viņas loģikas, krievijas karaspēka iebrukums Ukrainā bijis tikai sava veida trigeris. Tāpēc arī viņai esot grūti pateikt, kurš īsti ir vainīgs. 🤬 Adamss turklāt apgalvoja, ka Ukraina un krievija karā esot vainīgas “50 pret 50”. Ieva arī ir pārliecināta, ka Latvijai esot pārāk mazi pirksti, lai tos lielā krievija vispār pamanītu. Nu, te jau ir klasisks propagandas naratīvs. Bravo! ⚠️ Agrāk uzskatīju, ka sabiedrībā zināmiem cilvēkiem būtu jāieņem skaidra un stingra nostāja jautājumos, kas ir būtiski sabiedrībai, un ar savu piemēru jāuzņemas zināma atbildība savu sekotāju priekšā. Taču šajā gadījumā, iespējams, labāk būtu bijis vienkārši paklusēt. 🫵 Jau laikus brīdinu: šo video esmu samontējis no trim dažādiem sarunas fragmentiem starp geišu un vatņikiem. Saruna patiesībā nenotika tieši šādā secībā, taču Ievas paustā doma no tā nemainās. 📝 To pieminu tāpēc, ka šī dāmīte ir ļoti jūtīga un mēdz rakstīt sūdzības policijai — lai gan izteikumus, kas varētu kaitēt viņas reputācijai, es nemaz neizsaku. Ar to viņa lieliski tiek galā pati! 😇 Un jā — Adamss kundze šo publikāciju un komentārus zem tās noteikti izlasīs, tāpēc droši rakstiet, ko par to visu domājat. Savukārt es uzskatu, ka šādi cilvēki dažkārt ir pat bīstamāki par pašiem vatņikiem, jo ar saviem izteikumiem viņi grauj sabiedrības saliedētību un vienotību brīdī, kad mums ir jāsaskaras ar reālu apdraudējumu. ❓ Kā jūs domājat — tā ir gļēvulība, baidoties zaudēt korporatīvo pasākumu vadīšanas pasūtījumus, vai arī jau kremļa propaganda sabiedrības dāmas iesaiņojumā? #Ukraina #vatņiki #Adamss #propaganda #okupācija #Ukraina #propaganda #okupācija

Sākumā neplānoju neko rakstīt par svētdienas Boeing 767 crashu Miami, jo tālu, nav nekāda lokāla konteksta, bet tomēr šāds tāds konteksts parādās. Transkripts no kokpita ir graujošs un nekas cits jau arī nebija gaidāms. Kaut kādas “cerības” uz bremžu vai kādu citu mehānisku problēmu izgaisa praktiski uzreiz, pēc pirmajiem Flightradar24 datiem. Kāpēc nekas tāds nenotiek uz aviolīnijas, ar kuru Tu lido katru dienu? Tāpēc, ka par šādiem pigoriem drāž. Darbs nav grūts, bet atbildīgs. Mēs dažkārt smejamies pēc reisa, ka mūsu “parmanent” kontrakts ir veiksmīgi pagarināts uz vēl vienu dienu. Tas var tikt terminēts jebkurā mirklī bez ceremonijām. Nav forši, bet tam tā ir jābūt. Pilotu darbā “job security” neeksistē. Tas nav neviena interesēs. Tu kā pasažieris negribi “job secure” pilotu, kuru sargā virkne arodbiedrību un juridisku piņķeru. Lai vai kāds ir iemesls, kāpēc viņi nonāca tajā situācijā, viņi nenonāca tur pēksņi. Jā, negaiss, astes vējš, tur viss ir pilnīgi skaidrs, kā tā situācija attīstījās, bet tas galīgi arī nav svarīgi. Būtiskais ir tas, ka te nav nekāda sakara ar zibenīgu un kļūdainu lēmumu pieņemšanu, te pat nav runa par kaut kā nepamanīšanu. Komerciāls aviolaineris darbojas noteiktu parametru robežās, tas ir pilota darbs nodrošināt, lai tas tur arī paliktu. Katra pieeja tiek plānota. Plāns, protams, ir nosēsties, bet tiek skaidri nodefinētas sarkanās līnijas, pie kurām tiks iedarbināts plāns B. Tas tiek darīts labu laiku pirms atlidošanas galamērķī un laikā, kad slodze ir zema. Laika par tām domāt nav, kad tu smagi cīnies ar sānvēju, lai dabūtu to mašīnu pie zemes. Tad nav laika arī diskusijām. Šajā brīdī loģiska spriestpēja ir ierobežota un prāts bieži vien ir “misijas” režīmā - tas cenšas pabeigt to, ko ir iesācis. Tāpēc ir svarīgi, ka ir šīs sarkanās līnijas atrunātas, kamēr prāts ir vēss, kā arī tās netiek vēlāk pārbīdītas un abi piloti ir vienisprātis par tām. Tādējādi jebkurš pilots var nosaukt “go around” un tas tiek izpildīts, iemesli tiek skaidroti vēlāk. Dažas no šīm sarkanajām līnijām ir pat uzrakstītas kompānijas manuāļos un nav pārkāpjamas nekādos apstākļos, ja nu vienīgi 1) lidmašīnā ir ugunsgrēks vai arī 2) abi dzinēji ir apstājušies (trešā iemesla nav). Tos sauc par stabilizācijas kritērijiem un, īsos vārdos, lidmašīnai vēlākais 1000 pēdu augstumā jābūt pilnībā gatavai nosēsties, stabilizētiem virknei parametru, tādiem kā ātrums, vertikālais ātrums u.c. Tajā brīdī ir vēl gandrīz 2 minūtes mierīgi izlemt, ir droši turpināt vai nē. Tālākais darbs ir tikai noturēt šos parametrus noteiktās robežās līdz pat zemei. Ja tu to nevari, iet uz otro riņķi ir obligāti. Princips ir viens - jo tuvāk zemei, jo mazāk laika domāt, tāpēc kritēriji ir skaidrāki un nepārprotamāki. Ja es savā aviokompānijā nosēdīšos bez šīs te stabilizācijas, ofisā par to zinās pirms es būšu ticis līdz geitam. Sarkans karodziņš izleks karjeras kāram indietim priekšā uz ekrāna un viņam būs pilnīgi vienalga, kāds dzīves stāsts slēpjas zem mana darbinieka koda sešiem cipariem. Pat ja nosēšanās būs veiksmīga, man pat nebūs iespējas paskaidrot neko. Nākamajā dienā mana caurlaide jau būs deaktivēta, tieši tik vienkārši. Ar otru pilotu notiks tas pats, tāpēc viņš nemaz neļaus man to darīt. Tāda ir sistēma un tā strādā labi. #aviācija #lidmašīnas #drošība

Premjers sūdzas, ka trūkst saskaņojumu. Kam tad, ja ne premjeram, ir pienākums nodrošināt, lai valdības darbs virzītos uz priekšu? Premjers nav lietvedis, kura uzdevums ir konstatēt, ka kādā mapē trūkst kāda papīra. Premjers vada valdību, sasauc ministrus, novērš domstarpības un panāk lēmumu. Valdības deklarācijā melns uz balta rakstīts: ierobežot ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu, noteikt pieļaujamo trešo valstu pilsoņu skaitu un slēgt shēmas ekonomisko imigrantu legalizēšanai. Premjera kungs, Jūs neapturējāt “teātri”. Jūs nobremzējāt pats savas valdības deklarācijas izpildi. Kad iekšlietu ministrs @janisdombrava ir iesniedzis konkrētus priekšlikumus, premjers nevis organizē to izskatīšanu un pieņem lēmumu, bet publiski paziņo, ka trūkst saskaņojumu, savukārt paveikto nosauc par “teātra cīņu” un “trulu vēlētāju makšķerēšanu”. Atklāti tuneļi uz robežas. Notiek reidi. Tiek pastiprināta imigrācijas kontrole. Tiek gatavotas kvotas trešo valstu pilsoņiem, stingrākas prasības ārvalstu studentiem un augstskolām, kontrole pār nodarbinātības starpniekiem un atbildība par uzturēšanās noteikumu pārkāpumiem. Kur tieši šeit ir teātris? Kad premjers kopā ar iekšlietu ministru apbraukāja robežu un stāvēja kameru priekšā, tā acīmredzot bija valstiska rīcība. Kad jāpieņem neērti lēmumi un jāstājas pretī ietekmīgām ekonomiskajām interesēm, tā pēkšņi kļūst par “histēriju”. Te arī beidzas stāsts par procedūru. Vienā rokā @AndrisKulbergs tur valdības deklarāciju, kurā apsolīts ierobežot ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu. Otrā rokā viņš tur priekšlikumus saglabāt investoru termiņuzturēšanās atļaujas jeb tā sauktās “zelta vīzas”. Imigrācijas ierobežošanas plānam vajag vēl vismaz 14 saskaņojumus. “Zelta vīzu” idejai acīmredzot pietiek ar investīciju fonda bukletu un solījumiem par bagātiem šeihiem. Latvijai nav vajadzīga imigrācijas politika, kurā drošības risinājumi var tikt atlikti, bet uzturēšanās atļaujas atkal var pārvērst par preci. Latvijai nav vajadzīga sistēma, kurā augstskolu, darbaspēka starpnieku un dažādu investīciju shēmu intereses ir svarīgākas par valsts spēju kontrolēt, kas Latvijā ieceļo, kādēļ šeit uzturas un ko šeit dara. Ja premjeram ir iebildumi pret konkrētiem plāna punktiem, to vienkārši jāpasaka. Ja vajadzīgi labojumi, tie ir jāveic. Ja ministrijas nespēj vienoties, premjeram tās ir jāsēdina pie viena galda un jāpanāk lēmums. Tieši par to premjeram maksā algu. Nevis par video, kuros viņš publiski lamā savas valdības ministrus un skaidro sabiedrībai, kāpēc valdība nespēj izdarīt pati savu darbu. Imigrācijas ierobežošana nav teātris. Teātris sākas tad, kad premjers sola vienu, bremzē otru un virza trešo. #Latvija #imigrācija #valdība

Ziņas par Latvijas valstspiederīgajiem Nepālas traģiskajā notikumā Pagaidām vēl ir cerība atrast mūsu Latviešus dzīvus. Šovakar Ārlietu Ministre @Braze_Baiba sazinājās ar Nepālas ārlietu ministru, lai pārrunātu glābšanas operāciju un jaunāko informāciju par Latvijas valstspiederīgajiem. Pēdējo divu dienu laikā ir izglābti 260 cilvēki, tostarp daudzi ārvalstnieki. Diemžēl bojāgājušo skaits mērāms jau tuvu tūkstotim. Plūdi un nogruvumi bijuši tik postoši, ka cilvēki un viss, kas atradies to ceļā, aizskalots pat 100–200 kilometru attālumā. Bezvēsts pazudušie ir 2-3 tūkstoši. Sakaru daudzviet joprojām nav. Situācija ir ļoti sarežģīta, valda haoss, taču glābšanas operācijas turpinās. Un, kamēr tās turpinās, ir arī cerība. Mums zināms, ka Nepālā atradās aptuveni 43 Latvijas valstspiederīgie, un pastāv bažas, ka daļa no viņiem varētu būt cietuši šajā traģēdijā. Vienlaikus ir parādījusies cerīga informācija. Ir ziņas, ka cilvēku grupa īsi pirms postošā nogruvuma paguvusi šķērsot robežu ar Ķīnu. Šajā teritorijā pašlaik nav sakaru, tādēļ precīzas informācijas par cilvēkiem grupā vēl nav. Latvijas Ārlietu ministrija sazinās arī ar Ķīnas pusi. Aptuveni 45 minūšu brauciena attālumā no robežas, nelielā kalnu pilsētiņā, iespējams, atrodas ārvalstnieku grupa. Esam lūguši Ķīnas pusei pēc iespējas ātrāk noskaidrot šo cilvēku vārdus. Pastāv cerība, ka viņu vidū varētu būt arī Latvijas valstspiederīgie. Es ļoti labi saprotu, ko šobrīd pārdzīvo mūsu ceļotāju ģimenes un tuvinieki. Viņi gaida jebkādu ziņu, mēģina saprast, kur atrodas viņu mīļie un ko vēl iespējams darīt. Šādos brīžos neziņa ir ārkārtīgi smaga. Saistībā ar tūrisma firmu “Yantra” Latvijas tūrisma operatoru asociācija ir mūs informējusi, ka uzņēmums nav asociācijas biedrs. Tāpat saņemta informācija, ka uzņēmumam nav izsniegta tūrisma operatora vai tūrisma aģenta licence. PTAC pašlaik skaidro apstākļus un to, vai uzņēmums bija tiesīgs organizēt šādus grupu braucienus. Vienlaikus ceļotāju tuvinieki ir norādījuši, ka viņiem nav bijušas sūdzības par uzņēmuma darbu un ar to ceļots arī iepriekš. Šobrīd svarīgākais tomēr nav meklēt vainīgos. Svarīgākais ir atrast cilvēkus. Izsaku visdziļāko līdzjūtību visiem, kuri šajā katastrofā jau ir zaudējuši savus tuviniekus. Latvijas dienesti dara un turpinās darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai iegūtu informāciju par mūsu cilvēkiem un palīdzētu viņiem. Bet ir brīži, kad ar cilvēka spēkiem vien nepietiek. Šobrīd atliek arī lūgt augstākus spēkus, lai notiktu brīnums — lai mūsu cilvēki būtu paglābušies no šīs katastrofas un mēs pēc iespējas drīzāk saņemtu ziņu: viņi ir dzīvi un drošībā. Kamēr nav zināms pretējais, cerība paliek. P.s. kontaktinfo jāzvana ĀM diennakts konsulārās palīdzības tālrunim +371 26337711 vai rakstīt uz epastu: [email protected] #Nepāla #Latvija #glābšana

ASV konsultējas ar NATO sabiedrotajiem par militārās klātbūtnes Eiropā pārskatīšanu, pieprasot rakstiskus ieteikumus, kamēr diskusijas fokusējas uz Eiropas valstu atbildības palielināšanu konvencionālajā aizsardzībā un citiem konkrētiem jautājumiem, kā arī politiski jutīgām tēmām attiecībā uz ASV spēkiem. #NATO #ASV #Eiropa

Trīs futbola organizācijas - UEFA, CONCACAF un AFC - nosūtīja rakstisku kritiku FIFA par tās plānu pārdot privātajiem investoriem daļu no jaunā meitasuzņēmuma FIFA Forward Enterprise, uzsverot, ka futbols pieder visiem tā dalībniekiem un norādot uz saistībām pret uzticību un komunizācijas trūkumu FIFA vadībā. #FIFA #futbols #sportakardiena

Neesmu lasījis Dombravas vēstuli. Bet tas, kas tur bija rakstīts nevar smirdēt vairāk kā PROGRESĪVIE mēģinājums tagad sašutumā pūst vaidziņus un izlikties, ka LV aizsardzības resors jums reāli rūp. Turpiniet kasīt nod. naudu saviem matchas un boltistu labsajūtas pētījumiem. #Latvija #politika #sociālie jautājumi