Search

Ok, ziņas par Borisu. Kā iekāpa gultā tā viss: 2 naktis ir pavadījis kājgalī un pa dienām arī vienkārši čilo gultā. Ja iet bļaut uz putniem, tad tikai, ja netiek istabā, jo tiek tikai, ja nav mājās viens. https://t.co/x9kJIxDLj8 #Boris #ziņas #gulta

Pēc Jāņu brīvdienām Nacionālā psihiskās veselības centra Atkarību ārstēšanas nodaļa ir piedzīvojusi pacientu pieplūdumu, pārpildot 28 gultas vietas ar 32 dzērušajiem, ieskaitot daudzus pirmreizējos apmeklētājus, bet mediķi prognozē, ka vēl lielāks pacientu skaits varētu ierasties tuvākajās nedēļās. #PsihiskāVeselība #AtkarībuĀrstēšana #AlkoholaProblemas

24. jūnijā, 6.59 no rīta, pasaulē nāca mūsu dēls Lūkass. Viņš svēra 196 gramus. Un ir ļoti savādi apzināties, ka viņa nāves diena nāca pirms viņa dzimšanas dienas. Viņš manī nodzīvoja 18 nedēļas un 4 dienas. Mums bija 3 papildus nedēļas, kuru laikā mēs saglabājam ierakstu ar viņa sirdspukstiem, tajā laikā viņš izauga pietiekami liels, lai puncī dzirdētu arī savā tēta un lielās māsas balsi. Pietiekami liels, lai mēs varētu paņemt mājās viņa roku un pēdiņu nospiedumus. Pietiekami liels, lai mēs varētu viņu ievīstīt sedziņā un samīļot. Savādi to teikt, bet pat pietiekami liels, lai varētu pateikt, ka viņam ir mans deguns. Vīrs viņu nokristīja, mēs atvadījāmies un tad, tā vietā, lai vestu viņu mājās, viņš tika aiznests prom. Nākamreiz viņam tuvumā būšu viņa bērēs. Pašas dzemdības bija salīdzinoši vieglas, pat savā ziņā dziedinošas. Mans pēdējais svarīgais darbs kā viņa mammai. Dzemdības ilga apmēram 8 stundas, ar mani bija vīrs. Visādi citādi, ja iznākums būtu savādāks, tās būtu bijušas tieši tādas dzemdības, kādas es ar viņu biju plānojusi, kad par to pāris mēnešus atpakaļ runāju ar savu vecmāti. Ņemot vērā, ka viņš vēl bija tikai pusceļā, vēl pavisam mazs, man nebija nekādu komplikāciju, plīsumu vai pārāk liels asins zaudējums, tāpēc mājās devāmies jau tajā pašā dienā. Lai gan šeit tā ir pieņemta prakse, pēc dzemdībām ātri dodas mājās, taču mums teica, ka vecmāte apraudzīs tuvāko dienu laikā pie mums mājās. Es saprotu, ka tas skan stulbi, bet vakar, jau mājās, es domāju par to, ka nu kā viņš tur slimnīcā tagad, viens.. Vienīgais mierinājums, ka es zinu, ka viņš nav viens, ka es viņu satikšu atkal, bet vienlaikus, tas mani atstāj kaut kur pa vidu- gribot būt te ar meitu un vīru, un tur - ar Lūkasu. Bet mēs zinājām, ka brauksim mājās bez viņa, jau kad zvanīju vecmātei. Domāju, ka skaidrs bija arī vīra vecākiem, jau no tā, zemapziņā visiem nepārprotamā kliedziena, kas nāk no mātes, kura zaudē savu bērnu. Šoreiz uz slimnīcu devāmies ātrās palīdzības mašīnā, es uz to aizgāju zeķēs, vīrs tikai paķēra kurpes un somu, kas jau pāris nedēļas bija sakrāmēta tieši šādam gadījumam. Tagad, esot mājās, ir tik sirreāla sajūta. Meita vēl ir pie draudzenes, mēs gribējām ieviest mājās kārtību, nomainīt gultas veļu, piepildīt ledusskapi, lai viņa var atgriezties normālos apstākļos. Nu cik nu. Es te nebiju bijusi 3 nedēļas, vīrs tikai ik pāris, ātri ieskriet pēc kādām mantām, pabarot un sabužināt kaķus (vīra tēvs kategoriski neļāva mums viņus ņemt pie viņiem, bet meita ir tā sailgojusies, ka satikt kaķus jau vien būs priecīgs notikums). Dārzs ir aizaudzis. Trīs nedēļas nepļauta zāle, salikt atpakaļ visus tehniskos pričendāļus - tas šodien ir vīra darāmo darbu sarakstā. Ironiski, ka dienā, kad zaudējām Lūkasu, man pienāca paziņojums par uzsāktu administratīvo lietu, jo ar visu šo nebiju saorganizējusi zāles pļaušanu arī mūsu īpašumā Latvijā. Atbilde uz saņemto paziņojumu bija pēdējais, ko izdarīju pirms aizgāju uz tualeti un, tad jau... Tas, protams, ir nesaistīti, bet vienkārši tā dzīves vienmuļība un haotiskums vienlaikus - nenopļauta zāle, traģēdija, atkal nenopļauta zāle. Meitai šodien zīmēšanas nodarbība, kaut kad jāsazinās ar apbedīšanas biroju, mazgājas veļa... Es vakar raudāju (ar vīru sarunājām, ka līdz Lūkass piedzims, mēs turamies, jo man bija bail, ka es citādi neizturēšu), raudot, prasīju vīram - kā mēs vispār spēsim turpināt vienkārši dzīvot, uz ko viņš atbildēja "we'll find out". Un tieši tāpēc es viņu tik ļoti mīlu, viņa spēku, pārliecību, ticību mums. Man vajag visus pasaules vārdus un tāpat nespēju izrunāt, izsāpēt, līdz galam izteikt. Bet viņa "we'll find out" ir iemesls kāpēc es daru lielas un gandrīz absurdi sadzīviskas lietas dienu pēc tam, kad apskāvu savu dēlu pirmo un pēdējo reizi. #Dzimšana #Zaudējums #MātesMīlestība

Šodien uzzināju, ka cilvēkam sirds var būt arī labajā pusē😳😳 Stāsts par šo reto parādību - Dekstrokardiju, jeb kā es gandrīz šodien uztaisīju ārkārtas nosēšanos. Beidzās viss labi, bet gāja jautri. Paceļamies no Majami, priekšā 15 stundas gaisā. Tieši uz skrejceļa paģībst viena stjuarte. Sekundes par vēlu, lai kaut ko varētu mainīt. Šī informācija līdz mums nonāk jau tikai esot gaisā. Par laimi. Pārtraukt pacelšanos visticamāk nozīmētu uzspridzināt visas riepas, nobloķēt skrejceļu, atcelt reisu, 300 pasažierus izmitināt viesnīcās, man nākošā Dallasa un Amazon sūtījums, kurš gaida tur pakomātā, arī pa kāju, jo nepaspēšu minimālās 2 atpūtas dienas mājās pēc Ultra Long Haul lidojuma. Kā tiek risināti šādi medicīniski gadījumi gaisā? Svarīgi ir iespējami precīzi noteikt diagnozi, jo griezt atpakaļ pie katra paģībuša pasažiera varētu būt samērā neefektīvi. Parasti filmās uz borta tiek meklēts dakteris. Tas arī tiek darīts, taču viņa funkcija ir krietni mainījusies. Vispirms tiks iedarbināts uz borta esošais telemedicīnas koferis Tempus IC2 (bilde zemāk). Tas ir pēc būtības pilnvērtīgs slimnīcas uzņemšanas nodaļas monitors ar daudz dažādiem sensoriem, ko uzliek pacientam un tas nolasa vitālos parametrus, tādus kā temperatūra, asinspiediens, skābeklis, glikoze, izelpa, co2, un tas spēj arī uztaisīt EKG. Tas ir muļķu drošs, jo stjuartei nav jābūt kardiologam, kas spēj uzlikt EKG sensorus uz cilvēka. Tāpat subjektīvs stresā esoša neprofesionāļa vērtējums par pacienta stāvokli ne vienmēr nāks visiem par labu. Uz borta atrastais ārsts var būt labs zobārsts, vai dermatologs, kas ne vienmēr zinās, kā augstums ietekmē sirds slimnieku vai kā lietot konkrētās aviokompānijas Emergency Medical Kit (EMK). Tempus savāktos datus reālā laikā nodod uz zemes esošajam Medlink dienestam - specializētiem pirmās palīdzības ārstiem, kas 24/7/365 pieejami 8 lokācijās apkārt globusam un specializējušies aviācijas medicīnā (lai gan šādi Tempus atrodami arī, piemēram, uz kuģiem un superjahtām). Komunikācija ar ārstu notiek caur šo Tempus termināli abos virzienos. Ārstam uz ekrāna ir visa diagnostika, turklāt tas spēj pamainīt dažādus diagnostikas parametrus pa tiešo no sava datora. Ir arī tiešs video links. Atkrīt tāda lieka komunikācija, kā - kas tas par reisu, kas tā par lidmašīnu, kāds EMK mums ir uz borta un kur mēs vispār atrodamies, tas viss ir dežūrārstam uz ekrāna. Sanāk tāds kā moderns ārsts, kurš strādā no mājām. Uz borta atrastais ārsts, protams, būs noderīgs, jo Medlink nevar attālināti veikt nekādas manipulācijas, sarežģītākas injekcijas, sirds masāžu, pārbaudīt dažādus refleksus un tml. Būtiska ir arī iespēja tieši caur Tempus nodot skaidras, nepārprotamas un neverbālas instrukcijas, kādas darbības veikt ar pacientu. Medlink ārsts ir lietas kursā par konkrētajā lidmašīnā atrodamo EMK, līdz pat tādai detalizācijai, kas kurā kabatiņā atrodas un ar kādu kodu apzīmēts. Līdz ar to izpaliek minēšana, vai jums šitas ir uz borta un ko vēl tu tur redzi, kā arī neviens neiešpricēs neko nepareizi. Taču šodien EKG sensors neko neuzrādīja. EKG jostu stjuartei uzlika kā jau paredzēts to darīt, un, tā kā tā ir muļķu droša, to pat gribēdams nevar uzlikt otrādi. Rādījumi labākajā gadījumā liecināja par infarktu, un, tā kā vēl nebijām tālu no Majami, Medlink ieteica griezt fiksi atpakaļ, taču uz borta atrastais ārsts saprata, kas par lietu. Visu to uzkabi uzlika uz muguras, tādējādi sensori nonāca labajā pusē un EKG rādījumi atgriezās. Rezultātā paciente jūtas labi, guļ un lido uz mājām (garajos reisos apkalpei ir pilnizmēra gultasvietas noslēptas vai nu pazemē vai griestos, kuras izmanto uz maiņām). #aviationmedicine #telemedicine #flightsafety

Galvenais Kulberga pluss ir tieši šis uzkrītošais kontrasts ar BBC seriāla varones Burkā kundzes “smalko stilu”, kurš ilgus gadus valdīja Latvijas politikā un tika uzdots kā “pieaugušo istabā” uzvedības modelis. Realitātē šis “pieaugušo istabā” modelis bija nekā nedarīšanas, problēmu paslaucīšanas zem gultas un risinājumu atlikšanas “uz vēlākiem laikiem” stils, kuru savulaik Eiropas politiskajos modes namos ievazāja bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele. Šī mode skaitījās laba un pareiza, kamēr reālās problēmas turpināja samilzt. Andra Kulberga valdīšanas jaunais stils izraisa zosādu “vecās kārtības” cienītājos - https://t.co/URSZSD5M5X via @nralv #politika #stils #LietasLatvijā

Pat nezinu kā šo iesākt… Mums ļoti nepieciešamas lūgšanas un labas domas. Šobrīd nemeklējam padomus vai ieteikumus, tikai tos, kuri lūdz - aizlūdziet par mums. Ja ne, lūdzu, vienkārši piedomājiet. Vakar, nepilnās 16 nedēļās, es pamodos no tā, ka man nogāja ūdeņi. Braucot uz slimnīcu mēs lūdzam kaut tikai viņam būtu sirdspuksti, kaut tikai viņam vēl būtu palicis augļūdens, kaut varētu kaut ko darīt. Mēs tikām sadzirdēti. Viņam vēl bija pavisam mazliet augļūdens un sirsniņa pukstēja. Ārsti deva cerību, piesardzīgi, bet tomēr. Man bija jāpaliek slimnīcā, lai saprastu vai man ir infekcija, kas to izraisīja. Gandrīz vai labas ziņas - jā! Vēl pirms atnāca rezultāti uzsākām antibiotiku kursu. Vīrs aizveda meitu pie draudzenes un atgriezās, lai būtu ar mani. Viņam atļāva palikt ar mani, kas ir bijusi vēl viena svētība, jo es nespētu viena atvadīties no mūsu dēla, man vienkārši tam nav iekšā, es to nespēju pat iedomāties. Lai būtu reālistiski, man arī tika izstāstīts kā notiktu dzemdības, ja tās sāktos. Gandrīz kā parasti - kontrakcijas, bērniņš būtu jāspiež. Man iestājās histēriska panika, jo es nezinu kā dzemdēt bērnu, kuru es tik ļoti vēl vēlos ar mums. Bet mēs turpinam cerēt. Infekcija tiek ārstēta un varbūt, ka augļapvalks var “sadzīt” pietiekami, lai ūdens saražotos pietiekami, lai viņam pietiktu. Tā varot notikt, mēs lasījām līdz par 30% gadījumos bērniņš var palikt ar mums un piedzimt pēc 24. nedēļas, kad būtu kaut vismazākā iespēja censties viņu glābt. Vakar man sākās asiņošana, es atkal kritu panikā, jo man teica, ka tas būtu pirmais signāls, ka sākas dzemdības. Asiņošana apstājās, taču es nevarēju atgūt elpu, nomierināties. Es neesmu gatava, viņš tam nav gatavs. Man iedeva kaut ko nomierinošu. Mēs ar vīru apskāvušies gulējām palātas gultā, runājam par mūsu dēlu, ar mūsu dēlu. Mums teica, ka šodien vai rīt varētu būt vēl viena sonogramma, redzēt kā viņam iet. Kaut kad nakts vidū mēs iemigām. Šorīt ap četriem man iespējams pazuda glotu korķis. Atkal nezinam. Ceram, ka nē. Man šķiet, ka es viņu vēl jūtu, bet ir grūti pateikt. Mēs ceram, ka mans ķermenis viņu noturēs, ka viņš izķepurosies. Mēs viņu ļoti mīlam, viņa vārds ir Lūkass, lūdzu turiet mūs savās domās 🤍 #Cerība #Lūgšanas #Mīlestība

Birokrātija medicīnā Latvijā izraisa ievērojamas kavēšanās funkcionālās gultas un pretizgulējuma matraču saņemšanā smagi slimiem pacientiem, jo nepieciešami ilgstoši procesi un komisiju atzinumi, kas var ilgt pat mēnešiem, radot papildus slogu gan pacientiem, gan viņu ģimenēm. #birokrātija #medicīna #pacienti