Search

Gandrīz katrā kultūrā ir modernizēti vecāku autoru izdevumi, un līdz ar tiem arī diskusijas par pareizrakstību, vārdu krājumu, redakcionālajām piezīmēm un pielāgošanu mūsdienu lasītājam. Kāds antikvārs man reiz teica, ka “laika patina piešķir vērtību” un var būt tā, kas atšķir oriģinālu no lētas kopijas. Atveru Constantin Noica “Svētdienas esejas”, nonāku līdz izdevēja priekšvārdam Humanitas 1992. gada izdevumā un uzzinu, ka “pareizrakstība ir atjaunināta”. Lasīt Noicu varētu būt pastaiga pa 20. gadsimta 30. un 40. gadiem. Tā vietā šo pastaigu veicam ar mūsdienīgām brillēm, ērti sēžot Uber automašīnā un nebaidoties apmaldīties — proti, nesaprast tā laika vārdus, kurus vienkārši varētu “iztulkot” zemsvītras piezīmēs. Bet ja mēs paņemtu arī tā laika laikrakstus un tos “atjauninātu”? Un varbūt vajadzētu veikt arī toreizējo reklāmu rebranding, lai mūsu neironiem nebūtu pārāk daudz jāstrādā, it kā mēs atrastos escape room. Kāpēc apstāties tur? Mēs varētu atjaunināt arī vēstures mācību grāmatas un rakstīt, ka Sirakūzu Arhimēdu nogalināja romiešu karavīrs, kamēr viņš risināja matemātiku savā planšetdatorā. Pamatideja taču paliek tā pati, vai ne? Pazūd tikai laikmets. Un vēl kas: kāpēc matemātiķi “neatjaunina” Pitagoru? Viņi var mainīt apzīmējumus. Var citādi izskaidrot pierādījumu. Var pat izveidot zīmējumu tiešsaistē ar animāciju, kas veidojas skolēnu acu priekšā. Bet Pitagora teorēma paliek Pitagora teorēma. Tad kāpēc, lasot senāku autoru, nesaglabāt arī viņa laikmeta valodu — un mūsdienu skaidrojumus ievietot piezīmēs? Un pēdējais jautājums Humanitas un universitāšu literatūras un filoloģijas pārstāvjiem: ja pēc dažām desmitgadēm šodienas skolēni jūs “atjauninās” ar # un emoji, vai jums tas patiks? #Humanitas #ConstantinNoica #Noica #SvētdienasEsejas #Arhimēds #Pitagors #Hashtag #Emoji #MrStorywise #AtjauninātaPareizrakstība #ValodasVēsture #20260920_1926 #Latviešu #Latvian #Literatūra #Vēsture

Beidzot kāds cienījams cilvēks no Ukrainas korekti, bet bez aplinkiem izsakās par progresīvajiem nekrietneļiem un viņu kremļa ietekmes aģentu Sprūdu. Zemāk - MI tulkojums. Uzturēšanās laikā Latvijā, Ukrainai draudzīgā valstī, kur ārstējos un rehabilitējos, satiku daudzus Latvijas iedzīvotājus. Tie bija cilvēki, kas palīdz Ukrainai un Ukrainas bruņotajiem spēkiem: vienkāršie pilsoņi, uzņēmējdarbības pārstāvji, pašvaldību pārstāvji, kā arī ministri un Latvijas iestāžu vadītāji. Visas šīs tikšanās noritēja draudzīgā un atklātā atmosfērā. Mēs pateicāmies cilvēkiem, kas ziedo automašīnas, pērk tās un nodod savas automašīnas Ukrainas vajadzībām. Mēs arī pateicāmies varas iestādēm par Ukrainai nodoto ātrās palīdzības automašīnu skaitu. Bet, kā saka, nav tādas lietas kā darvas karote. Kopā ar savu draugu Oleksiju Anuleju un Romanu Meļņiku (Mamontu) mēs bijām Ogres pilsētas bibliotēkā. Mēs sarunājāmies, kad pie mums pienāca vīrietis, sveicināja mūs un iepazīstināja ar sevi kā bijušo Latvijas aizsardzības ministru (2023–2026). Mēs sarunājāmies burtiski dažas minūtes. Es jautāju, vai viņš palīdz Ukrainai un Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Es nedzirdēju skaidru atbildi. Vēlāk mūsu latviešu draugi pastāstīja mums par viņa politisko nostāju Ukrainas jautājumā, konkrēti, par viņa izteikumiem un attieksmi pret Ukrainas valstiskumu (viņaprāt, Ukraina ir projekts, nevis valsts). Kad gājām ārā no bibliotēkas, mūsu ceļi atkal krustojās. Es viņam teicu vienkāršu lietu: Latvijai ir jāapvienojas, jāstiprina sava valsts un jāmācās no Ukrainas pieredzes, kas šodien aizstāv savu neatkarību uz savu pilsoņu dzīvību rēķina. Tajā brīdī viņa cilvēku rokās bija viņa partijas politiskie materiāli. Kā zināms, Latvijā tuvojas vēlēšanas, tāpēc viņu klātbūtnei bibliotēkā bija acīmredzams politisks konteksts. Es arī teicu: ja jūs patiešām vēlaties palīdzēt Ukrainai un Ukrainas bruņotajiem spēkiem, es atstāju savu tālruņa numuru. Bet pats interesantākais notika vēlāk. Pēc spēcīgās vētras, kas 22. augustā pāršalca Latviju, nākamajā dienā daudzviet bija problēmas ar elektrību un sakariem. Tikai pēc ierašanās Rīgā mums izdevās normāli sazināties. Un šodien, 24. augustā, Ukrainas Neatkarības dienā, mani Latvijas draugi man parādīja videoierakstu no bijušā aizsardzības ministra politiskās partijas. Un šajā video ir izmantota epizode no mūsu tikšanās Ogres pilsētas bibliotēkā. Turklāt tajā ir redzams brīdis, kad viņš — Ukrainas Bruņoto spēku karavīrs — pienāk pie manis un sveicina mani. Es to uzskatu par nepieņemamu. Bez manas atļaujas mana attēla izmantošana militārajā formā, mūsu tikšanās un paša rokasspiediena fakta izmantošana jūsu pašu politiskajā reklāmā ir vismaz neētiska. Situācija izskatās īpaši ciniska, ja persona, kas, cik man zināms, nav sniegusi nekādu palīdzību Ukrainas Bruņotajiem spēkiem, savās politiskajās aktivitātēs izmanto Ukrainas militārpersonas attēlu, radot iespaidu par atbalsta sniegšanu Ukrainai. Tāpēc mana prasība ir vienkārša un skaidra: Izņemiet no politiskā video epizodi, kurā tiek izmantots mūsu sveiciens un mans attēls. Es neesmu devis atļauju izmantot sevi jūsu politiskajā reklāmā. Ja jūs izteicāt apgalvojumus, ka Ukraina ir projekts, uzdrošinieties pārskatīt savu nostāju un atvainoties Ukrainai un ukraiņiem. Ja vēlaties runāt par Ukrainas atbalstīšanu, parādiet to nevis ar politiskiem video, bet gan ar konkrētiem gadījumiem. Un, ja vēlaties paspiest mums roku, nofotografēties un aprunāties, jums ir mūsu kontakti. Ir tālruņa numurs. Esam atvērti sarunai. Taču Ukrainas militārpersonas izmantošana politiskajā reklāmā bez viņa atļaujas ir nepieņemama. Tāpēc vēlreiz: noņemiet šo fragmentu no video. Šī ir mana pirmā un pēdējā prasība. #Ukraina #Atbalsts #Politika

Ukrainas karavīrs Oļegs Omeļčenko, kurš atlabst Latvijā pēc traumas, ko guvis drona uzbrukumā, cer atgriezties mājās pie dēla, kurš vēl nezina par viņa ratiņkrēslu, un akcentē, ka nepieciešams ne tikai fizisks, bet arī psiholoģisks atbalsts rehabilitācijas procesā. #UkrainasKaravīrs #Rehabilitācija #Atbalsts

Ziemeļirakā sestdien bojā gājis ASV karavīrs un vēl viens guvis vieglas traumas, bet divi citi karavīri gājuši bojā Jordānijā, kas iezīmē pirmos ASV bruņoto spēku upurus kopš pēdējās konfliktu eskalācijas ar Irānu, kurā ir gājuši bojā vismaz 50 cilvēki un vairāk nekā 500 ievainoti. #Ziemeļirakā #ASVkaravīri #Irānaskonflikts

Ukrainā kritis brīvprātīgais karavīrs no Lietuvas Igns Kaiļus, kurš tika uzskatīts par pazudušu, savukārt ukraiņu lidroboti uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Ufā, izraisot ugunsgrēkus, ko apstiprinājusi Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. #Ukraina #Lietuva #KrievijasIebrukums

Ukrainā kritis brīvprātīgais karavīrs no Lietuvas Igns Kaiļus, kurš iepriekš tika uzskatīts par bezvēsts pazudušu, apstiprina organizācija Memorial - International Volunteers for Ukraine, norādot, ka viņš kritis kaujas laukā, veicot uzdevumus Ukrainas bruņotajos spēkos. #Ukraina #Brīvprātīgie #Lietuva

Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss paziņoja, ka, reaģējot uz pieaugošajiem draudiem no Krievijas, Vācija varētu iesaukt karavīrus brigādes izvietošanai Lietuvā, kur pašlaik notiek mācības ar 2900 karavīru un 800 militāro transportlīdzekļu dalību no astoņām NATO dalībvalstīm. #Vācija #Lietuva #karavīrs

Vadims, ukraiņu karavīrs un Krievijas - Ukrainas kara veterāns, šobrīd iziet rehabilitāciju Jūrmalā, kur, atveseļojoties no smaga ievainojuma un apgūstot civilās būvniecības jomu, sapņo par barjeru likvidēšanu cilvēkiem invalīdu ratiņos un aktīvi mācās latviešu valodu. #Ukraina #rehabilitācija #invalīdutiesības

Britu karavīrs Tomass Vitakers tika identificēts pēc pastkartes, kas atrasta izrakumos Beļģijā, kur tika atklātas sešu Pirmā pasaules kara upuru mirstīgās atliekas, un nesen notika piemiņas dievkalpojums, kurā piedalījās viņa ģimenes locekļi. #PirmaisPasaulesKarš #Vēsture #KaruUpuri

🕯️Mūžībā devies latviešu brīvprātīgais karavīrs un Ukrainas aizstāvis Uldis Volmārs, pavēstīja Valsts aizsardzības un patriotisma fonds "Namejs". "Lai pasaulē izdzīvotu, ir jācīnās. Ja es kaut ko iesāku, man ir jāaiziet līdz maksimumam. Es neatstāšu pusceļā". Tā reiz intervijā par sevi teicis Uldis. #Latvija #Ukraina #Varonība