Search

Celine Cairo (Amsterdam, 1990) is een Nederlands singer-songwriter. Cairo werd in 1990 geboren in Amsterdam. Ze groeide op in een muzikaal gezin. Haar vader was drummer en van jongs af aan ging ze regelmatig naar zijn optredens. Op 11-jarige leeftijd begon ze zangles te nemen. Als tiener begon ze liedjes te schrijven en na de middelbare school reisde ze door Frankrijk waar ze inspiratie opdeed en meer muziek schreef. Ze studeerde zang aan het Conservatorium van Amsterdam. https://hvdommelen.nl/c/CairoC.html

Eppo Tjuchem wrote that on stage at De Dam a song was performed that, according to him, amounted to a musical explanation about burglary. He described it as propaganda for squatting and destruction, wrapped in a cheerful guitar song, and claimed that it was a demand for self-invented rights to avoid paying rent. #Woonprotest #Woonprotest #muziek #protest (translated)

Paul Weller (Woking, Surrey, 25 mei 1958), is een Brits muzikant en zanger. Hij werd bekend met de bands The Jam en The Style Council, alvorens vanaf begin jaren negentig als solo-artiest aan het werk te gaan. Weller groeide op als zoon van Ann (schoonmaakster) en John Weller (taxichauffeur, amateurbokser, bouwvakker); hoewel hij het niet breed had zetten zijn ouders alles op alles om hem te geven waar hij om vroeg. Als tiener ontdekte Weller The Beatles en raakte hij geïnteresseerd in de Modcultuur. https://hvdommelen.nl/w/WellerP.html

Moke is een Nederlandse band uit Amsterdam. Ze brachten in 2007 hun debuutalbum Shorland uit. Hun muziek wordt voornamelijk onder de britpop geschaard. Zanger Felix Maginn, geboren en getogen in Belfast, speelde vóór de oprichting van Moke in de band Supersub. Zijn plannen een eigen, nieuwe band te beginnen kregen als eerste vorm door het vragen van Tröckener Kecks gitarist Phil Tilli. Hij stemde in, evenals Supersub drummer Rob Klerkx. Bassist Marcin Felis en toetsenist Eddy Steeneken (voorheen bij de band Flemming) worden toegevoegd en de line-up is compleet. Na zeven jaar, in januari 2014, verlaat gitarist Phil Tilli de band, naar eigen zeggen "wegens verschillen in inzicht over de muzikale richting". https://hvdommelen.nl/m/Moke.html

The conductor asked Oto Klempíř how he was doing in Frankfurt. He wrote that according to his information, Renata Denemarková stated into the microphone that Klempíř had collaborated with the communist State Security, after which there were jeers and shouts of "shame and shame on you." He added that Czech artists were still waiting for the promised fair compensation. He claimed that musicians outside the Czech Philharmonic and ballet dancers were still receiving less than the cleaners at Klempíř's ministry. https://t.co/AkT3RSbIZo #ČeskáKultura #Umění #Spravedlnost (translated)

ČT24 reported that the Thalia awards for stage performances in drama, opera, ballet, dance, and physical theatre as well as musicals, operettas, and similar genres were presented at the National Theatre. Actor Petr Nárožný received the award for lifetime achievement in drama. According to ČT24, he thanked his mother, his wife Ivanka, who he said had endured his pre-premiere moods for over fifty years, and the director and founder of the Drama Club, Ladislav Smoček. https://t.co/xLsSBmkwil #Thálie #divadlo #cena (translated)

In the case of the Music Academy, when there were only suspicions about the relationship between the teacher and the student (of legal age), the Minister of Culture supported the rector's dismissal. If there are now suspicions that the Pro management knew, then who from their management will resign today? #Izglītība #Kultūra #Sabiedrība (translated)

🤝 Prezident Petr Pavel se New Yorku potkal s americkým hercem a muzikantem Keanu Reevesem a to při příležitosti předávání cen Global Citizen Awards. Před necelým čtvrt rokem spolu byli na pivku, když Keanu koncertoval v Praze. Jaké to asi je, mít za kámoše Johna Wicka? 🤭 📸: Tomáš Fongus, KPR #PetrPavel #KeanuReeves #GlobalCitizenAwards

Een mij onbekende muzikante legt me via Radio 1 uit dat als man mijn gender slechts een “performance” is, die ik mezelf door mijn opvoeding dwangmatig opleg. En mijn worsteling met die opgelegde rol zou (pas op !) agressie genereren. Mannen die daar niet bewust mee omgaan, spreekt ze “liever niet”. Ze corrigeert zichzelf meteen: ze “wil” hen zelfs niet spreken. Dat alles wordt verkondigd met een vlotheid en een zelfzekerheid alsof het exacte wetenschap betreft. En tegenover haar zit een interviewer van wie je zelfs door de radio heen bijna hoort hoe enthousiast instemmend ze knikt. Aub, ook ten aanzien van kunstenaars die menen te weten hoe mens en wereld echt ineen zitten: een beetje meer journalistieke frictie zou hier geen kwaad kunnen. Nogmaals: ook tav kunstenaars, die met hun bereik ook een publieke verantwoordelijkheid te vervullen hebben. Want de leegheid hiervan, sjonge… #gender #maatschappij #kunstenaars

Zinu, zinu, ka jūs gribētu biežākus ierakstus un droši vien daudz īsu tvītu būtu feināk nekā viens garš. Taču radošums nav savos augstumos. Pieredzu tik daudz pat kinematogrāfisku momentu, bet, kad jātiek līdz burtiem, besis uzvar. Taču momenti krājas atmiņā. Pēdējais feinais bija pirmdien sešos no rīta, kad ar taksi tesos no Āgenskalna stāties atpakaļ slimnīcā. Šoferis izrādījās melomāns. Redzot, ka stūrējam uz Onkoloģijas centru, viņš lika man aprakstīt tikai žanru, ko vēlētos dzirdēt, un teica: "Ļauj man trāpīt, tu redzēsi, es trāpīšu!" Un tak arī trāpa taisni sirdī. Viņš skaļi iegriež Stingu ar "Every breath you take", aust saule, mēs braucam pār Vantinieku, ja būtu silts, varētu visus logus atraut vaļā... Es, protams, atkal sāku bimbāt, bet tās tādas tīras šķīstīšanās asaras, ko skaista mūzika izdara. Trāpa arī nākamais viņa gabals - 80.o gadu balāde, kur čalis dzied "I wanna know what love is, I know you can show me". Jap, šis šedevrs iekaisa sāli brūcē, jo es (kā jau laikam visas sievietes) visvairāk par visu dzīvē esmu alkusi piedzīvot īstu mīlestību. Diemžēl sanākušas tikai kaut kādas parodijas, kvazimīlestības. Ar dziesmām taksists trāpīja vēl trīs reizes, bet pie Šmerļa mežiem teicu, ka vairs negribu šito viņa maģiju. Emocionālajā planējumā tobrīd iejaucās nožēlojami prozaiskas lietas - terapijas blaknes. Kāda tur vairs jušanu katarse, kad jādomā, pēc cik minūtēm tiksi uz poda un kuru slimnīcas ieeju izmantot labākai loģistikai. Kad dod ķīmiju (man - otrdienās), nākamās divas dienas pilina arī kokteili, kura sastāvā ir daudz visādu medicīnisku terminu un C vitamīna turbodeva. Kokteilis ir pret vemšanu. Man šī manta tiešām strādā - dažreiz tikai mazliet pašķebina, bet līdz vemšanai nav aizgājis, paldies visžēlīgajam, jo cilvēki te visnotaļ nopietni mokās ar sliktu dūšu. Divas pirmās ķīmijas panesu dziedādama, bet trešā ieblieza tuč nopietnāk - trešdiena, ceturtdiena faktiski ir norakstāma bezspēka dēļ. Viena no tām dienām bija tā vasarīgi siltā, un mani pārņēma briesmīga skaudība uz veseliem cilvēkiem, kuri tur ārā bauda dzīvi, kamēr es vaidu zem segas. Aizvēru logu, lai nedzirdētu Biķernieku trasi, aizrāvu žalūzijas, lai neredzētu sauli, un tā tā diena arī pagāja. Fiziski neko smagāku par grāmatu rokā nav iespējams noturēt, tajās nespēka dienās lasītvēlme ir lielāka nekā varēšana palasīt. Kompi neatvēru vairākas dienas, man tagad ir ziņu detokss. Tā atklāju, ka ir iespējams vispār neko nedarīt un tikai skumt, griestos skatoties. Un ar visu šo milzu besi neviens nav atcēlis caureju, kas vēl atņem spēkus. Te delikātās detaļās neiegrimšu, bet jūs tiešām negribētu to piedzīvot 🫣 Elle un Indija, kā saka. Tās ir akūtās staru-ķīmijterapijas blaknes un beigšoties līdz ar ārstēšanas beigām. Tualetei jāpakārto arī piektdiena un vīkends. Brīvdienās devos pie mātes uz Jelgavu, un te precīzi jāizrēķina, pēc cik ilga laika kurš benzīntanks būs pa ceļam. Ar medikamentiem procesus var koriģēt, bet kopumā tas viss nav pakārtots cilvēka gribai. Vēl viena blakne - dārzā lasīju vīnogas, darbiņš viegls, piepūles tur faktiski nav - tikai tik, cik ar šķērēm aizsniegties līdz ķekariem. Bet pēc tam sajūta tāda, it kā vagoni būtu krauti. Toties apetīte ir nevainojama, es pat sauktu sevi par rijīgu - visu laiku varu ēst. Mājas ēdiens (brīvdienās lieku iekšā visu bez sirdsapziņas pārmetumiem) vēderā turas apmēram stundu, slimnīcas paika iztek pēc 20 min. Daudz ēdu tāpēc, ka ļoti bail izkristies līdz spoka svaram. Daru visu, lai uzturvielas uzūktos. Te nodaļā ir viena bēdumāsa, mana vienaudze, kura sver 45kg un viņa vispār vairs neizskatās vitāla. Es pagaidām turos 62 kilogramos (augums 1,68m), pa slimīcas laiku zaudēti apmēram divi kīlo, kas nav daudz. Jūtu arī, ka musukļu masa sāk rukt. Nevaru sagaidīt, kad varēšu atgriezties džimā. Nu un ir vēl arī amizantas blaknes - uz vienas kājas ilgāk nostāvēt praktiski nav iespējams. Smagākā versijā tas traktējas kā koordinācijas traucējums, bet tik traki man nav. Vēl ir arī īslaicīgi dzirdes un redzes gļuki. Brīžam ausīs iedūc tāds kā propellers, tikai ļoti soprānā. Redzes gļuks ir smieklīgs - TV titros, kur lasāmi uzvārdi ar garumzīmēm, tās garumzīmes pārvēršas umlautā, piemēram, Juris Pūce man kļūst par Püce. Kaut kādi punktiņi ņirb arī slimnīcas žalūzijā. To tur nav, bet es redzu viņu deju. Ar cisplatīnu ir tā - pirmajās 48 stundās 80% šīs vielas izčurājas, atlikušie 20% sāk cīņu ar vēža šūnām, turklāt tam ir uzkrājošs efekts kaulu smadzenēs. Tāpēc trešā ķīmija ieblieza jūtamāk par pirmajām divām, un ceturto man tūlīt dos, attiecīgi es jau gatavojos lielākai žopai nekā pagājušajā nedēļā. Cisplatīns ietekmē trombocītu un leikocītu rādītājus, taču pat ar visu to manas asinsanalīzes atkal ir labas. Svētdienās un pirmdienās vispār ir gluži vesela cilvēka sajūta, bet tagad jau sāku gatavoties nepatīkamiem mirkļiem, ko dos ceturtā, pēdejā, cisplatīna deva. Ja manis rīt, parīt tviterī nav, sazināsimies pa astrāli 😉Tiktāl par ķīmiju. Pentagonā viss iet ideāli. Tagad mani staro, citēju, "pēc jaunā datora". Tas nozīmē pēc svaigās topometrijas. Mani uzmērīja pa jaunam pēc 15. starošanas reizes. Dzemde sarukusi, audzējs ietekmēts, limfmezgli samazinās, tāpēc datoru pārregulē. Es te jau pāris gadus nevarēju saņemties intīmās zonas lāzerepilācijai, bet tagad sanāk, ka valsts man to uzsaukusi 😄 Korektajam matiņu taisnstūrītim vairs nav augšas. Lūk, ir arī labums no visām šīm šausmām, kam jāiet cauri. Šorīt sasmējos - kad ieguļas pentagonā, ar kreiso aci mazliet var redzēt monitoru, kurā ir pacienta dati, visādi cipariņi utt. Šodien tur pirmo reizi parādījās arī mans noģīmis. Skatos - hei, tā tak es! Smuka sieviete, tikai skatiens kā pie sienas uz nošaušanu. Bet neatceros, ka būtu fotografēta... Prasu seksīgajai radioloģei: "Tas ir mākslīgais intelekts?" "Nē, bet visi šajās bildēs izskatās šokēti. Fotografēja pirmajā topometrijā, bet cilvēki parasti ir šokā un neatceras," viņa viesa skaidrību. Tinot filmu atpakaļ - tik tiešām 12. augustā laikam bija tāds brīdis, kad mani pielika pie sienas. Šis viens portrets lieliski ilustrē, kā izskatās cilvēks, izspraucoties pa zaļā koridora viņējo galu, kad viss jau ir skaidrs. Kā uz nošaušanu. Uz šīs priecīgās nots arī šodien beigšu. Jap, atceros, ka solījos pastāstīt par romantiku slimnīcā, bet to tad, kad atkal izniršu no tumsas. Nevaru solīt konkrētu dienu, bet ceru, ka ilgi gaidīt nelikšu. Jūs tur turieties! Un atcerieties, ka no visa šī augstākminētā var izvairīties, ja laicīgi iet pie ārstiem 🤗 P.S. Fun fact - latviskajā tviterī grūti atrast citu ierakstus par vēzi kā slimību. Pateicoties Lato, vēzi parasto aprijis "Vienotības" vēzis" 😉 # vēzis # dzīve # mūzika

Pie Kauņas mošejas, kas celta 1931. gadā, sapulcējās ap 100 baikeru. Viņi skaļi darbināja motociklu dzinējus un atskaņoja skaļu mūziku, bet, sākoties lūgšanai, atnesa cūkas galvu. Kārtību uzraudzīja 11 policijas ekipāžas, taču incidentu nebija. https://t.co/uyBm3aDmgv #Kauņa #baikeru #mūzika

Sebevražda médií - systém přestal fungovat. Co mají společného Jana Bobošíková, Milion chvilek a Seznam zprávy? Včera jsem strávil celý den ježděním po republice a natáčením dotačních podvodů, které stojí poblíž zapomenutých vesniček na venkově s názvy jako Padochov či Skoranov. Škodu jsem zatím spočítal na 17 Čapích hnízd, tedy na zhruba 850 milionů korun. Minula mne kauza Šumava, minula mne kauza Marka Přibila a měl jsem unikátní možnost sledovat obě události s odstupem, jak se vyvíjely. Prvně k Šumavě. Resort životního prostředí oznámí ekologické ohrožení chemickou kontaminací a jaká je první reakce médií? Zesměšňování situace, zesměšňování oznamenovatelů, zesměšňování celé kauzy. Už se těším, až se tam půjde 15 letý puberťák podívat na ten "yperit" a natočí o tom video na TikTok. Bude to super, je to přece legrace. https://t.co/iSSMB1hAVP Druhou reakcí médií bylo odklonění pozornosti. Za vše může Klára Sovová!!! Dekonta Holding je přece její (!!!!!) firma. Za vše může Sovová 1 - https://t.co/kdFhaREKMC Za vše může Sovová 2 - https://t.co/wbBeVxZ42p Za vše může Sovová 3 - https://t.co/T8fWQvaT0d Nebo není? Aha, Klára Sovová má v Dekonta Holding podíl zhruba 4 % a většinu akciové společnosti vlastní (... dramatická pauza), sponzor ČSSD! Bratři Mothejlové společně ovládají většinový podíl v akciovce a rozhodují tak o její činnosti i o kvalitě práce společnosti. Jeden z nich je dlouhodobým sponzorem sociálních demokratů. Zdroj, obchodní rejstrřík - https://t.co/i3qiBp30pD Ale ne, Klára Sovová to musela se svým 4 % podílem a místem v dozorčí (!!!) radě celé řídit, to dá rozum - píše to Deník N a Zdislava. Chybí jen zmínka o tom, že se akciovka opravdu z dozorčí rady neřídí, na což upozornil již málokdo. Akciovku řídí ten, kdo má pod kontrolou většinu akcií - o tom by zrovna Deník N mohl něco vědět... https://t.co/j1Y9DcCRKu Národní park tedy nepředal informace na resort životního prostředí, alespoň podle dostupných informací a kontaminované území se již třetím rokem nesanovalo, čímž jen čeká na povodeň, požár či jakýkoli další katalyzátor vedoucí ke skutečně nepříjemné situaci. https://t.co/uQK2X1qzWd Tak se zasmějeme, obviníme Motoristy, vinu svedeme na Kláru Sovovou co měla tu drzost vlastnit minoritní podíl ve firmě a přiřkneme jí veškerou odpovědnost. Zahltíme tím sítě a jede se dál - máme tu kauzu Marka Přibila. Marek Přibil měl v roce 2017 kauzu. Nespáchal ale rituální sebevraždu, nenechal se dobrovolně ukamenovat "nezávislými" médii a dnes ten arcidémon staví weby a nabízí pro ně hosting. Dělá to skrze firmu, kde není jasné, že jde o Marka Přibila. Ani Marek Přibil nevěděl, že prodává hosting serveru, co bude později Deník P ve spojení s projektem Paukner Media. Seznam: https://t.co/DmI6g6dl93 Bobošíková: https://t.co/JHqrTBCf8K Transakce za 4 000 korun bez DPH rozpoutala celostátní kauzu. O původním majiteli domény Deník P píší Seznam Zprávy, zmínku vypustil i Milion chvilek pro demokracii a světe, div se, všichni přebírají zjištění Jany Bobošíkové!! Zřejmě jsem dokázal nemožné. Zadupat do země už mne chtějí doslova všichni - od Jany Bobošíkové, přes Angeliku Bazalovou a Seznam Zprávy až ke Zdíše a Milionu chvilek. Všem zmíněným zde nabídnu nová vodítka. Před třemi týdny jsem byl na muzikálovém představení Daniela Landy. O něco dříve jsem se sešel s politikem Pirátů a včerejší den jsem strávil dokonce s politickým marketérem ODS a jeho produkčním kolegou. Oba pro mě zpracovávají videa točená z dronů včetně postprodukce, protože jim ODS platí poslední dobou čím dál hůř. Ti padouši si se mnou navíc normálně povídají, místo aby mne zapudili svěcenou vodou :) Málem bych zapomněl, o schůzku mne často žádala i Zdíša, než jsem upadl v nemilost a také Jaroslav Kmenta ví, jak vypadám a na víno jsem pozval i Filipa Zelenku z Page Not Found. Ti všichni mé informace přebírali, aniž by věděli, s kým vlastně mluví :) Zdroj - výřezy v příloze To si tak napíšete článek, pošlete ho Zdislavě a ta ho vypustí bez jediné zmínky o zdroji :) Článek by byl o ANO a ano, slovutný Deník N převzal veškeré informace od "anonyma". Stačilo, aby psal ve "správném kurzu". Originální článek - https://t.co/U66KYrPIH1 Deník N, Zdislava, o pár dní později - https://t.co/CHqDOqCLS2 V následujících dnech tedy neočekávám nic menšího, než lustraci všech návštěvníků Landova muzikálu a zevrubný výslech marketérů ODS, s kým tedy strávili včerejší den při návštěvách dotačních tunelů napříč republikou a proč si zákazníka neprověřili. Pak o tom jistě vznikne reportáž Jana Bobošíková a převzít jí mohou Seznam Zprávy. Dnes v pozdních odpoledních hodinách zveřejním první díl podcastu Únos státu, kde budu do hloubky mluvit o jedné dosud nezmapované korupční kauze politiků Strany Zelených a hnutí STAN. Nejde o nic menšího, než o podobu České republiky. Tak se těším na ty články o Landovi a nějakou další "kauzu národního významu". Třeba novináři zjistí, kdo mi prodával zimní pneumatiky :) Nyní vážně - média přestala fungovat. Místo podstatných informací vědomě zahlcují prostor v případě Šumavy úmyslně vyfabulovanými příběhovými linkami a v případě Marka Přibila a neexistujícího spojení s Paukner Media nejde o nic menšího, než o další pokus o navázání projektu na historicky negativně vnímané postavy. Nestačí zničit značku, je třeba zničit i důvěryhodnost a vytvořit takový chaos, aby se v tom už nikdo nevyznal. Tak uvidíme, jak se média postaví k dnešním zjištěním. Bude to poměrně výbušné. Šalom. Foto Turek: Wiki Foto Bobošíková: Wiki Foto Zdíša: Wiki #Média #Korupce #ČeskáRepublika

Na 15 jaar van ruzie komen de broers Noel en Liam Gallagher van Oasis weer samen voor een uitverkochte tournee van 41 concerten en een nieuwe documentaire, getiteld Don’t look back in anger, die hun broederlijke relatie en muzikale nalatenschap opnieuw onder de aandacht brengt. #Oasis #GallagherBroers #FilmfestivalVenetië

Tohle by mohlo mé sledující pobavit. 🙄 Konec prázdnin byl pro mě velmi náročný. Psychicky i fyzicky. Naštěstí jsem měl domluvené, že půjdu hrát na housle, že přijdu na jiné myšlenky. Nezjistil jsem si co se hraje, v domnění, že zahraju všechno. Usedl jsem do orchestru a zjistil jsem, že se hraje Johann Strauss! 🤬 Okamžitě se mi začalo dělat zle. Další skladba byla od provokatéra Offenbacha! Chyběl už jen Verdi. Místo něj ale přišel mistr Svěcený. Na pódiu se postavil kousek vedle mě a začal hrát ty svoje tóny. 😁🙈 Takže poslední dny prázdnin jsem si totálně zkazil. Nadával jsem si, ale nebylo to nic platné. Navíc jsem si vyslechl lži z pódia adresované přímo vám divákům. Čím jsem starší, tím víc s tím mám problém. Lže se vám hodně. Někdy sklízí úspěch a úctu lidi, kteří umění spíš ubližují, nebo mu dokonce stojí v cestě. Teď nemířím jen na Svěceného. Před koncertem jsem držel v ruce program s fotkou pana Svěceného. Napadlo mě, že to poženu do krajnosti , že ho požádám o autogram, ale on se na mě tak hezky a mile usmíval, že jsem to neudělal. Jeho úspěch o naší společnosti dost vypovídá. Od hudebně nevzdělaného publika, po politiky a města platící za jeho otřesné výkony. Ale dovedl dělat srandu, to se mi na něm líbilo. Na koncert se dostavil můj kamarád i s rodinou, aby se mi posmíval. Jenže jeden muzikant v orchestru chyběl a on byl jediný široko daleko kdo ten part dokázal zahrát. Takže při koncertu byl se mnou na pódiu a hrál taky. 🤣🙈 #hudba #koncert #orchestr

John Klaver begon op 11-jarige leeftijd met gitaarspelen, geïnspireerd door Gary Moore, Jimi Hendrix en Robben Ford. Na zijn VWO-studie studeerde hij muziektheorie en gitaar aan de University of the Pacific in de USA en later aan het conservatorium van Amsterdam werd hij naast muzikant ook muziekdocent. In 2007 formeerde hij zijn trio, dat later zijn band werd. Zijn eerste album, ‘Jetpepper’, kwam uit in 2008, gevolgd door ‘Coming Back For More’ in 2011 en dat jaar won hij ook net als in 2013 won hij de Dutch Blues Challenge iets wat hij in 2024 herhaalde in de categorie solo/duo. Met het derde album, ‘Wheels In Motion’, uit 2012 won hij een Dutch blues Award Beste Bluesalbum. Op dit album spelen onder andere blues, mondharmonica, grootheid Big Pete, toetsenist Bob Fridzema en drummer Even Jenkins (Matt Schofield) mee. https://hvdommelen.nl/blues/KlaverJ.html

Aprila 1990 je Marta Kos, po udbovsko Blanka, sovodila oddajo ZDF in TV Ljubljana "Lepo je biti muzikant". Takrat je tudi poročala udbašu Stojanu Celinu, da je prodrla v televizijsko hišo ZDF. Sposobno dekle, ni kaj! Bilo kuda Udba svuda! https://t.co/8sPhFLxR2o #Muzikant #Televizija #Historia