Search

Cardinalis Ravus wrote that the result for "Nas boļše" was 1.998% and that this political group not only lost its place in the Saeima but also funding. He ironically mentioned that Rosļikovs could now come to Latvia, as he would not have to pay for food and utilities in prison, and called it an excellent strategy. https://t.co/9cc91aDvo0 #Latvija #politika #humors (translated)

Nākamajai valdībai jālemj par investīcijām airBaltic, jo uzņēmumam jāsamazina līzinga maksājumi un jārevidē līgumi ar AirBus un Pratt & Whitney, kā arī jāpiesaista investori, lai nodrošinātu 350 miljonu eiro aizdevuma atmaksu un saglabātu lidmašīnu bāzi Rīgā. #airBaltic #investīcijas #aviācija

CSDD paziņo, ka kiberuzbrukuma laikā ir skarti personas dati, un aicina klientus būt uzmanīgiem attiecībā uz savu datu izmantotni, kamēr tiek analizēts apdraudēto datu apjoms un sadarbojas ar Valsts policiju, lai identificētu uzbrukuma veicējus. #kiberdrošība #maksājumi #personasdati

Man nav īsti ko teikt. Gaidiet ziņu no CSDD. Viņiem ir jāinformē katrs klients. 1.2 miljonu cilvēku personas kodi + vārds + adrese + auto numurs + maksājumi ir zelta ādere krāpniekiem un citiem. A klases sistēma, MK noteikumi ignorēti. Būs slikti. Galvām jāripo. #CSDD #Drošība #Privātums

CSDD piedzīvojusi kiberuzbrukumu, rezultātā hakeri iegūst 1,2 miljonu cilvēku personu datus, tostarp sensitīvu informāciju par maksājumiem un transportlīdzekļu reģistrāciju, un amatpersonas brīdina par iespējamām krāpnieciskām saziņām, kas varētu sekot. #CSDD #Hakeri #kibernoziegums

Viņi tā arī neko nav sapratuši…Vai arī izliekas neko nesaprotam…Problēma jau nav maksājumos “Sarkanais krusts” vai Nedzirdīgo savienība, bet gan maksājumos par imigrantu dejošanas nodarbībām vai maksājumiem PRO prietuvinātajām NVO… https://t.co/ib6jQLHyIl #Imigrācija #SociālāTaisnīgums #Sabiedrība

Diena Nr. 52 premjera krēslā – Zemgales lauksaimnieki 🇱🇻 Nevarēju šo video ielikt ātrāk, jo diemžēl mūsu ģimenes jaunākajam loceklim kāds uzkāpa uz kājas un to salauza ☹️ Šoreiz ieraksts būs garāks, jo redzēju un dzirdēju ĻOTI daudz. Uzņēmēji, lauksaimnieki, ģimenes saimniecības, ražotāji, pašvaldības un cilvēki, kuri ikdienā rada darba vietas un Latvijas ekonomiku. Un atkal viens secinājums atkārtojās gandrīz visur: Latvijā netrūkst uzņēmīgu cilvēku. Mums pārāk bieži traucē birokrātija, darbaspēka trūkums un noteikumi, kas uzņēmējam liek cīnīties nevis par attīstību, bet ar valsti. 🌱 ASNS zirņu proteīna rūpnīca Staļģenē Šis ir ļoti svarīgs projekts Latvijas lauksaimniecībai. No viena 🇱🇻 audzēta dzeltenā zirņa iespējams radīt vairākus augstvērtīgus produktus – proteīna izolātu, citus proteīna produktus, cieti un šķiedrvielas. Tas ir tieši tas, kas mums vajadzīgs: nevis eksportēt vienkārši zirņus, graudus vai citas izejvielas, bet pārstrādāt tās tepat Latvijā un eksportēt produktu ar daudz lielāku pievienoto vērtību. 💶 Projektā ieguldīti 132 miljoni eiro: ➖️ 53,6 milj. € – @AltumLV aizdevums Lielo investīciju aizdevumu programmā; ➖️ 40 milj. € finansējumu piešķīrusi @RietumuDelfin banka. ♻️ Turklāt paredzēts izmantot praktiski visu zirni. Pat procesa ūdens, kas bagāts ar organiskajām vielām, tiks izmantots biogāzes ražošanai, savukārt biogāze – zirņu kaltēšanai. 👷 Plānotas aptuveni 100 jaunas darba vietas. ASNS ir lielisks piemērs tam, kā tradicionālā lauksaimniecība savienojas ar tehnoloģijām, zinātni un globālā pārtikas tirgus tendencēm. Mums šādas rūpnīcas vajag visā Latvijā! 🏭 Ražošanu plānots sākt 2027. gada pirmajā ceturksnī. Bet ir arī darvas karote – ALTUM un ministriju birokrātija projektu gandrīz nogalinājusi un tā atvēršanu atsviedusi vismaz par 2–3 gadiem. Tā ir nopietna valsts pārvaldes sērga – lai neviens nebūtu atbildīgs par lēmumu, tiek saražots tāds papīru, prasību un saskaņojumu kalns, ko normālā uzņēmējdarbībā pacelt gandrīz nav iespējams. Tas ir steidzami jāmaina. 🌾 LPKS LATRAPS – Eleja @LATRAPS apvieno vairāk nekā 1220 biedru un ir lielākais Latvijas lauksaimnieku kooperatīvs, kā arī viens no nozīmīgākajiem Baltijā. 🇱🇻 Tas ir 100% Latvijas lauksaimniekiem piederošs uzņēmums. Kooperatīvs nodrošina: ➖️ graudu pieņemšanu; ➖️ pirmapstrādi; ➖️ uzglabāšanu; ➖️ loģistiku; ➖️ realizāciju vairāk nekā 30 pasaules valstīs. Manuprāt, LATRAPS ir viss potenciāls daudz agresīvāk iet arī 🇱🇹 Lietuvas un 🇪🇪Igaunijas tirgos. Citādi sanāk, ka igauņi un lietuvieši nāk pie mums, bet mēs pārāk reti ejam pie viņiem. 🌾 Graudu nodošanas punkts Vizīte trāpījās pašā ražas novākšanas pīķī. Laikapstākļi šobrīd zemniekiem ir palīdzējuši – graudos mitrums vietām tikai ap 14%, tāpēc iespējams iztikt pat bez papildu kaltēšanas. 🚜 Zemnieku saimniecība “Paugurīši” Atkal redzēju skaistu Latvijas lauksaimniecības modeli – tēvs un dēls kopā saimniecībā. Ļoti līdzīgi kā Latgalē satiktajā Riekstiņu un Amatnieku saimniecībā: tēvam milzīga praktiskā pieredze, dēlam – moderna agronoma zināšanas un jauns skatījums. Redzēju ražas novākšanas procesu un runājām par zemnieku reālajām problēmām. ⚠️ Viena no tām – Eiropas Komisijas ārkārtas finansējuma sadale Tuvo Austrumu krīzes seku mazināšanai. Latvijai piešķirts viens no zemākajiem atbalsta līmeņiem Eiropā. 🇱🇻 Latvijas zemniekam paredzēti tikai aptuveni 10 €/ha, kamēr tā sauktajās “vecajās” 🇪🇺valstīs atbalsts sasniedz 15–30 €/ha. Man tas ir jāredz un jādzird pašam, lai oktobra un decembra Eiropadomes sēdēs varētu runāt nevis teorētiski, bet ar konkrētiem piemēriem no Latvijas laukiem. 🌾 Jura Lazdiņa saimniecība “Lazdiņi” Juris Lazdiņš ir biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs, un saruna bija ļoti konkrēta. 💸 Minerālmēslu cenas, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaugušas par 30–60%. Viens no būtiskiem iemesliem ir 🇪🇺CBAM – oglekļa ievedkorekcijas mehānisms, kas skar arī importētos minerālmēslus. Papildu izmaksas jau sasniedz pat 157 €/t. Tajā pašā laikā: ➖️ graudu cenas biržās saglabājas zemas; ➖️ minerālmēsli kļūst dārgāki; ➖️ degviela sadārdzinās; ➖️ nāk jaunas nodevas; ➖️ aug vides prasības; ➖️ tiek ierobežota mēslošana. Tikmēr lauksaimnieki ārpus 🇪🇺izmanto lētākas izejvielas, degvielu un mēslojumu. Ja turpināsim vienpusēji celt Eiropas zemnieku pašizmaksu, mēs paši izspiedīsim savu lauksaimniecību no tirgus. Pie šāda scenārija vairākas bāzes kultūras Latvijā vienkārši vairs nebūs rentabli audzēt. ❗Galvenās zemnieku problēmas, kuras paņemu līdzi darbam: ➖️ 🇪🇺jācīnās par taisnīgākiem maksājumiem Latvijas lauksaimniekiem; ➖️ CBAM ietekme uz minerālmēsliem nedrīkst padarīt 🇪🇺 zemnieku nekonkurētspējīgu; ➖️ nepilna darba laika regulējums un minimālās sociālās iemaksas ļoti apgrūtina sezonālos darbus; ➖️ sezonas laukstrādnieku atvieglotais nodokļu režīms jāpaplašina – legālam darbam jābūt vienkāršākam, nevis sarežģītākam. MK jautājums ir iesprūdis – būs jāiekustina; ➖️ publiskajos pārtikas iepirkumos nedrīkstam nonākt līdz situācijai, kur vienīgais kritērijs ir zemākā cena un vietējais ražotājs tiek izspiests; ➖️ plānotais dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifu kāpums par aptuveni 25% draud graudu pārvadājumus vēl vairāk pārcelt uz autoceļiem; ➖️ prasība dīzeļdegvielai nodrošināt vismaz 6,5% biodegvielas vai modernās biodegvielas piejaukumu arī ziemā palielina izmaksas un rada bažas par lauksaimniecības tehniku. Reģionu vizīte turpinās @Apvienotais_ #Lauksaimniecība #Latvija #Uzņēmējdarbība

Aptuveni 3 stundas ar Claude Code un te var pārlūkot normalizētus Valsts kases ekseļa faila datus par NVO saņemtajiem maksājumiem no valsts budžeta. Atbildes uz tādiem jautājumiem – kāpēc prokuratūra maksā mednieku biedrībai, kāpēc Sarkanais krusts saņem tik daudz un citi. https://t.co/mzMlblH9qn #ValstsKase #NVO #Budžets

PRO ierindnieki jau otro dienu vienā elpas vilcienā sludina, ka @JanisDombrava ir “apdraudējums Latvijas drošībai” un ka viņš nepamatoti “pamāca Spāniju”, viņiem esot “sveškauns” un vispār tūdaļ tūdaļ Spānijas NATO kontingents pametīs Latviju. Tieši viņu histēriskais tonis ir tas, kāpēc vispār šo komentēšu. Vienīgais, ka, atšķirībā no PRO & co, es neesmu tikai dzirdējis par kaut kādu vēstuli no “Panorāmas” nostāsta bez satura vai atsaucēm - pārzinu vēstules saturu un kontekstu. Vispirms par metodi, kas jāizskauž no Latvijas politikas. Ikreiz, kad kādam neizdevīga vai nepatīkama izrādās kāda politiska lēmuma pieņemšana, tiek izspēlēta viena un tā pati kārts - “sabiedrotie apvainosies”, “sabiedrotie aizies”. To dzirdējām, kad apsvērām Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas - šie paši personāži, kas šodien raud par Dombravas vēstuli Spānijai, draudēja, ka Kanāda pārskatīs savu NATO klatbūtni Latvijā. Tagad - spāņi. Šī retorika nav nekādas rūpes par drošību, tā ir sabiedroto uzticamības diskreditēšana savu politisko punktiņu iegūšanai - it kā mūsu NATO partneri būtu frivoli un kaprīzi diletanti, kas savas saistības pret Latviju nosaka pēc tā, kā viņiem patīk kāda ministra vēstule citam ministram. Ja kāds patiešām tā domā par Spāniju vai Kanādu - tas ir apvainojums viņiem, nevis Dombravam. Par saturu, kuru neviens no kliedzējiem nav lasījis, bet zina visu tik labi, lai komentētu. Vēstule nav ultimāts un nerada Latvijai nekādas jaunas saistības - tieši pretēji, tajā ir izteikta solidaritāte ar Spāniju par cietušajiem Seutā, piedāvāta tehniskā palīdzība un pieredze, ko Latvija guvusi piecu gadu hibrīdkara apstākļos pie Baltkrievijas robežas. Tas sasaucas tieši ar to, ko valdības pārstāvji janvārī teica Saeimas ārpolitikas debatēs: Latvija ir gatava dalīties pieredzē solidaritātes mehānisma ietvaros, taču jaunus migrantus neuzņemsim un par tiem nemaksāsim. Vēstulē arī nosaukts pats problēmas kodols - vairāk nekā pusmiljona nelegālo migrantu legalizācija Spānijā, ko Latvija pamatoti neuzskata par tikai Spānijas iekšlietu jautājumu, jo šī lēmuma sekas skars visu Šengenas zonu. Latvija nupat arī pievienojās 22 ES valstu līderu vēstulei ar aicinājumu uz koordinētu rīcību šīs krīzes risināšanai - tajā pašā laikā, kad Itālija, Somija un Dānija atklāti pieprasīja Spānijas izslēgšanu no Šengenas zonas. 22 ES valstu līderi brīdināja tieši par to pašu - ka nelegālo migrantu legalizācija radījusi signālu, ka nelikumīga ieceļošana var pārtapt par likumīgu uzturēšanos. Pati par sevi ES dalībvalsts ministra vēstule citas valsts ministram nav nekas neparasts - iekšlietu resori Eiropā regulāri sazinās un formulē savā starpā - tā ir ikdienas prakse, ne skandāls. Un pēdējais. Šī vēstule radās uz pamata, ko mantojumā atstājusi iepriekšējā valdība - deviņus mēnešus politiskā līmenī neatrisināts migrantu solidaritātes mehānisma jautājums ES migrācijas pakta ietvaros. Tā ir tieša bijušā iekšlietu ministra Kozlovska neizdarība. Visdrīzāk rudenī Latvijai būs jāveic maksājumi tieši tāpēc, ka Kipra, Grieķija, Itālija un Spānija nav gribējušas Latvijas piedāvāto alternatīvo (tehnisko) atbalstu - jo šis jautājums nekad nav bijis pacelts politiskā līmenī. Dombrava to beidzot izdarīja ar šīs vēstules palīdzību. Atgādināšu, ka starptautiskajā diplomātijā šādu savstarpējo amatpersonu darba saraksti nav pieņemts publicēt. Ja vien tā nav apzināti politizēta vai nopludināta. Te nu katrs var spekulēt par iemesliem un to, kā šī informācija nonāca pie medijiem. Šādi PRO savus nesmukumus ar Rasimas lietu aizskalot aizmirstībā neizdosies. #Latvija #NATO #politika

Ministrija ir saņēmusi Iekšlietu ministrijas kā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadošās iestādes atkārtotu vēstuli. Tajā norādīts, ka biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” vadoša persona apsūdzēta kriminālprocesā saistībā ar Latvijas valsts robežas iespējamu nelikumīgas šķērsošanas atbalstīšanu, šis kriminālprocess vēl nav noslēdzies.  Ņemot vērā, ka projekta īstenošana vēl nav uzsākta, kā arī projekta ietvaros nav veikti maksājumi, projekta  īstenošanas uzsākšana būtu atliekama līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim. Esmu lēmis apturēt projekta “Kultūras dažādības festivāls kā koprades un integrācijas veicinātājs” īstenošanu līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim attiecīgajā kriminālprocesā.  Projekta kopējā summa ir 99 954 eiro. Pēc galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās ministrija atkārtoti izvērtēs visus faktiskos un tiesiskos apstākļus un pieņems lēmumu par projekta turpmāko īstenošanu. #MigrantIntegration #Latvia #JusticeSystem

Diena Nr. 30 gari, bet ļoti svarīgas tēmas! Šodien dienaskārtībā — valsts finanses, veselības aprūpes reforma, valdības darbu izpilde, drošība, pilsoniskā sabiedrība, uzņēmējdarbības vide un Latvijas jauniešu panākumi. FINANŠU MINISTRIJA — BUDŽETS Situācija ir nopietna! Sociālā budžeta pārpalikums pašlaik sedz pamatbudžeta deficītu, taču šis uzkrājums drīz beigsies. Faktiski jau sākam dzīvot no iepriekš uzkrātā. Es sagaidu no Finanšu ministrijas pilnīgi jaunu pieeju valsts budžeta sagatavošanai: ➖️ atklātu un saprotamu sarunu ar sabiedrību un uzņēmējiem; ➖️ mazāk sarežģītu fiskālo terminu, kurus lielākā daļa cilvēku nesaprot; ➖️ prognozes, kas atbilst realitātei, nevis vēlamajam scenārijam; ➖️ godīgu visu vēsturisko saistību un iepriekšējo lēmumu ietekmes atspoguļošanu budžetā, nevis paslaukot, kaut kur Latvijas Gada pārskatā – “Zembilance” postenī; ➖️ konkrētus priekšlikumus ne tikai izdevumu samazināšanai, bet arī valsts ieņēmumu palielināšanai! Ir jābeidz nemitīgi atsaukties uz ārējiem apstākļiem. Valstij ir jāspēj plānot savas finanses atbilstoši faktiskajai situācijai. Joprojām sagaidu arī aktīvu uzņēmēju iesaisti. Dati ir pieejami, bet pašlaik uz galda redzu tikai konsolidācijas scenāriju bez konkrētiem priekšlikumiem. Tā strādāt nevar. Mani interesē rezultāts, kurā valsts pelna, nevis tikai tērē. Jau šogad jāatrod aptuveni 200 miljoni eiro. Savukārt 2029. un 2030. gadā izaicinājumi būs atrast veidu, kā fiskāli nosegt aptuveni 290 un 900 miljonus eiro. Papildus tam jāņem vērā aizņēmumu procentu maksājumi, valsts parāda apkalpošanas izmaksas un nepieciešamība aizsardzības izdevumus pilnā apmērā segt no valsts budžeta. Tāpēc nekavējoties nepieciešami priekšlikumi, kā valsts var vairāk nopelnīt. Pretējā gadījumā riskējam atkārtot Igaunijas kļūdas. VESELĪBAS APRŪPES REFORMA Valsts kontroles un premjera biroja vērtējumā esošā veselības aprūpes sistēma ir neefektīva un strukturāli greiza. 90.gadu reformas rezultātā tika pieņemts NEPAREIZS politisks lēmums, - slimnīcu darbu organizēt kā uzņēmumiem. Šis modelis nav devis gaidīto rezultātu. ➖️ Slimnīcām formāli jādarbojas kā komersantiem, lai gan tās gandrīz pilnībā tiek finansētas no valsts budžeta. ➖️ Komercsabiedrības galvenais mērķis ir PEĻŅA, savukārt valsts veselības aprūpes mērķim jābūt izārstētam un veselam cilvēkam. ➖️ Slimnīcu valdēs un padomēs nedrīkst nonākt cilvēki bez pietiekamas izpratnes par veselības aprūpes sistēmu. ➖️ Pašreizējais modelis ir radījis situāciju, kurā privātās un valsts slimnīcas savstarpēji konkurē par vienu un to pašu publisko finansējumu. ➖️ Finansēts tiek process un manipulāciju skaits, nevis ārstēšanas rezultāts. Ja sistēma maksā par veikto manipulāciju daudzumu, tā motivē veikt pēc iespējas vairāk procedūru. Vienlaikus valstij bieži nav pietiekamu iespēju pārliecināties par katras manipulācijas nepieciešamību un kvalitāti. Tāpēc veselības pakalpojumu sistēmas izmaiņas jāsāk nekavējoties. Nodokļu maksātāju naudu nedrīkst turpināt bērt caurā cepurē. Primāri jāvērtē divi virzieni: 1️⃣ Vai valsts slimnīcām vispār jāturpina darboties kapitālsabiedrību formā, vai arī piemērotāks būtu valsts budžeta iestādes vai atvasinātas publiskas personas modelis. 2️⃣ Kā nodalīt valsts apmaksātos pakalpojumus no privātā tirgus, vienlaikus nodrošinot pacientiem pieejamību, kvalitāti un taisnīgus konkurences nosacījumus. Izglītībā valsts finansējumu var saņemt tikai licencēta un akreditēta iestāde, kas ir izgājusi kvalitātes pārbaudi. Arī slimnīcām jābūt skaidram, pārbaudāmam un stingram kvalitātes standartam. Vienlaikus jāizvērtē ārstniecības riska fonda situācija un tas, vai pacientu kompensāciju sistēma ir pietiekami finansēta un efektīva. Ir jāmaina arī pacientu plūsma. Nevienam neienāk prātā augstskolā prasīt mācīt reizrēķinu. Taču veselības aprūpē cilvēki ar vienkāršākām traumām un saslimšanām joprojām nonāk universitātes slimnīcās, kuru uzdevums būtu ārstēt vissarežģītākos gadījumus. MINISTRU TOP 3 DARBI 1/2 ⬇️ #Latvija #Finanses #Veselība

Diena Nr. 9 premjera krēslā Diena sākās ar medijiem — LTV, TV24 un Delfi TV. Informēju sabiedrību par aizsardzības sadarbības līgumu ar 🇺🇦, vizīti 🇪🇪 un aktuālajiem valdības darbiem. ➖ Divas reizes šodien tikos ar Valsts prezidentu @edgarsrinkevics. Informēju par tūlītējiem darbiem aizsardzībā, jaunumiem no 🇪🇪 un NB8 sadarbības, kā arī par Rail Baltica un airBaltic jautājumiem. ➖ Piedalījos savā pirmajā Nacionālās drošības padomes sēdē. Detaļas, protams, nevaru atklāt, bet varu pateikt vienu — valsts drošība tiek uzraudzīta un viss ir kārtībā. ➖ Tikos ar @ZemniekuSaeima, lai pārrunātu lauksaimniekiem aktuālākos jautājumus: CBAM nodevu minerālmēsliem, maksātspēju nozarē un cīņu par taisnīgākiem 🇪🇺 atbalsta maksājumiem, jo šobrīd Latvija diemžēl ir pēdējā vietā Eiropā. ➖ Gatavojos Eiropadomei nākamnedēļ — būs jāaizstāv Latvijas pozīcijas un jācīnās par mūsu valsts interesēm. ➖ Aizvadīju 1:1 tikšanos ar @Zemkopibas_min ministru @uldisaugulis, pārrunājot viņa TOP 3 prioritāros darbus. Skaidrs fokuss — lauksaimnieku atbalsts 🇪🇺 līmenī ir viena no galvenajām prioritātēm. ➖ Tikos arī 1:1 ar @KM_kultura ministru @NaurisPuntulis, lai vienotos par viņa TOP 3 ministra darbiem. Galvenā prioritāte, ko pilnībā atbalstu, ir latviešu valodas nostiprināšana mediju telpā un Satversmes tiesas sprieduma ieviešana. Likumdevējam ir vienīgās tiesības noteikt, kā lietojama valsts valoda. Pārējos viedokļus varam uzklausīt, bet gala lēmums ir Saeimas rokās. ➖ jāatvainojas @IeM_gov_lv ministram @janisdombrava, ka nācās pārcelt tikšanos uz rītdienu, jo ievilkās sanāksmes (tā ir liela premjera bēda, spēt salāgot kalendāru - man vēl nesanāk) ➖ Un dienas “pārsteigums” — izrādās, Ministru prezidents nevar vienkārši iecelt Valsts kancelejas vadītāju amatā. Valsts galvenā pārvaldes koordinācijas iestāde šobrīd ir bez vadītāja, bet krīzes apstākļos likums man ir sasējis rokas — vadītāju iespējams iecelt tikai caur konkursu. Šādā kārtībā šī valdība jau būs beigusi darbu, kamēr mēs vēl “izkonkurēsimies” līdz jaunam vadītājam. Tāpēc nekavējoties mainīsim likumu, lai šo absurdu sakārtotu. Valsts pārvaldei krīzes laikā ir jāspēj rīkoties ātri, skaidri un atbildīgi. #Latvija #aizsardzība #valdība

Bezkontakta maksājumi, izmantojot viedtālruņus ar Apple Pay vai Google Pay, tiek uzskatīti par drošākiem nekā kartes pīkstināšana, jo tie prasa papildu apstiprinājumu, kamēr kartes maksājumiem šāds apstiprinājums nav nepieciešams, tādējādi palielinot risku, ka tos varētu izmantot noziedznieki. #BezkontaktaMaksājumi #MobilieMaksājumi #Kiberdrošība