During the talks between Vitkofa and Kušners with the Ukrainian delegation, representatives from the EU and NATO will be present to discuss new ideas, but predictions about the resumption of consultations between Russia and Ukraine are negative. #Krievija #Ukraina #ASV (translated)
Prieš 20 metų nužudyta žurnalistė Ana Politkovskaja, savo raštuose ir prognozėse, atskleidė tamsią Rusijos politinę ateitį. It looks like you didn't provide the article for me to analyze. Please provide the text or main points of the article, and I'll be happy to help you select the most fitting hashtags!
Gāzes rezerves Eiropas Savienībā šobrīd ir viszemākajā līmenī pēdējo gadu laikā, un ekonomistu prognozes liecina, ka ziemā tās varētu būt zemākas nekā iepriekšējo 13 gadu laikā, kas palielina cenu svārstību risku. #газ #Евросоюз #зима
Latvijas Universitātes zinātnieku komanda devusies uz Grenlandes ziemeļrietumiem pētīt Kānākas ledājus, lai precizētu prognozes par jūras līmeņa celšanos, izmantojot reālus mērījumus un pētījumu metodes, kas var apgāzt esošās teorijas par ledāju reakciju uz klimata izmaiņām. #Zinātne #Ledāji #Grenlande
Ukrainas dronu un raķešu ražotājs Deniss Štilermans intervijā apgalvoja, ka Krievija ir tuvu pilnīgam sabrukumam un ieteica krieviem apsvērt valsts pamešanu, kā arī izteica prognozes par Ukrainas militārajām spējām un teritoriālajām ambīcijām. #Krievija #Sabrukums #KaršUkrainā
2026. gada pirmajā pusgadā Latvijas valsts kopbudžetā izveidojās 272,1 miljonu eiro pārpalikums, galvenokārt pateicoties ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu pieaugumam, taču prognozes liecina par deficīta iespējamību gada beigās, ja izdevumi pieaugs. #Kopbudžets #Finanses #Ekonomika
Naftas cenu pieaugums pasaulē liek domāt, ka Latvijā drīzumā varētu notikt degvielas cenu šoks, jo prognozes liecina par gaidāmu benzīna un dīzeļa cenu kāpumu, ņemot vērā situāciju Tuvajos Austrumos un pieaugošās cenas starptautiskajos tirgos. #nafta #degviela #TuvieAustrumi
Diena Nr. 30 gari, bet ļoti svarīgas tēmas! Šodien dienaskārtībā — valsts finanses, veselības aprūpes reforma, valdības darbu izpilde, drošība, pilsoniskā sabiedrība, uzņēmējdarbības vide un Latvijas jauniešu panākumi. FINANŠU MINISTRIJA — BUDŽETS Situācija ir nopietna! Sociālā budžeta pārpalikums pašlaik sedz pamatbudžeta deficītu, taču šis uzkrājums drīz beigsies. Faktiski jau sākam dzīvot no iepriekš uzkrātā. Es sagaidu no Finanšu ministrijas pilnīgi jaunu pieeju valsts budžeta sagatavošanai: ➖️ atklātu un saprotamu sarunu ar sabiedrību un uzņēmējiem; ➖️ mazāk sarežģītu fiskālo terminu, kurus lielākā daļa cilvēku nesaprot; ➖️ prognozes, kas atbilst realitātei, nevis vēlamajam scenārijam; ➖️ godīgu visu vēsturisko saistību un iepriekšējo lēmumu ietekmes atspoguļošanu budžetā, nevis paslaukot, kaut kur Latvijas Gada pārskatā – “Zembilance” postenī; ➖️ konkrētus priekšlikumus ne tikai izdevumu samazināšanai, bet arī valsts ieņēmumu palielināšanai! Ir jābeidz nemitīgi atsaukties uz ārējiem apstākļiem. Valstij ir jāspēj plānot savas finanses atbilstoši faktiskajai situācijai. Joprojām sagaidu arī aktīvu uzņēmēju iesaisti. Dati ir pieejami, bet pašlaik uz galda redzu tikai konsolidācijas scenāriju bez konkrētiem priekšlikumiem. Tā strādāt nevar. Mani interesē rezultāts, kurā valsts pelna, nevis tikai tērē. Jau šogad jāatrod aptuveni 200 miljoni eiro. Savukārt 2029. un 2030. gadā izaicinājumi būs atrast veidu, kā fiskāli nosegt aptuveni 290 un 900 miljonus eiro. Papildus tam jāņem vērā aizņēmumu procentu maksājumi, valsts parāda apkalpošanas izmaksas un nepieciešamība aizsardzības izdevumus pilnā apmērā segt no valsts budžeta. Tāpēc nekavējoties nepieciešami priekšlikumi, kā valsts var vairāk nopelnīt. Pretējā gadījumā riskējam atkārtot Igaunijas kļūdas. VESELĪBAS APRŪPES REFORMA Valsts kontroles un premjera biroja vērtējumā esošā veselības aprūpes sistēma ir neefektīva un strukturāli greiza. 90.gadu reformas rezultātā tika pieņemts NEPAREIZS politisks lēmums, - slimnīcu darbu organizēt kā uzņēmumiem. Šis modelis nav devis gaidīto rezultātu. ➖️ Slimnīcām formāli jādarbojas kā komersantiem, lai gan tās gandrīz pilnībā tiek finansētas no valsts budžeta. ➖️ Komercsabiedrības galvenais mērķis ir PEĻŅA, savukārt valsts veselības aprūpes mērķim jābūt izārstētam un veselam cilvēkam. ➖️ Slimnīcu valdēs un padomēs nedrīkst nonākt cilvēki bez pietiekamas izpratnes par veselības aprūpes sistēmu. ➖️ Pašreizējais modelis ir radījis situāciju, kurā privātās un valsts slimnīcas savstarpēji konkurē par vienu un to pašu publisko finansējumu. ➖️ Finansēts tiek process un manipulāciju skaits, nevis ārstēšanas rezultāts. Ja sistēma maksā par veikto manipulāciju daudzumu, tā motivē veikt pēc iespējas vairāk procedūru. Vienlaikus valstij bieži nav pietiekamu iespēju pārliecināties par katras manipulācijas nepieciešamību un kvalitāti. Tāpēc veselības pakalpojumu sistēmas izmaiņas jāsāk nekavējoties. Nodokļu maksātāju naudu nedrīkst turpināt bērt caurā cepurē. Primāri jāvērtē divi virzieni: 1️⃣ Vai valsts slimnīcām vispār jāturpina darboties kapitālsabiedrību formā, vai arī piemērotāks būtu valsts budžeta iestādes vai atvasinātas publiskas personas modelis. 2️⃣ Kā nodalīt valsts apmaksātos pakalpojumus no privātā tirgus, vienlaikus nodrošinot pacientiem pieejamību, kvalitāti un taisnīgus konkurences nosacījumus. Izglītībā valsts finansējumu var saņemt tikai licencēta un akreditēta iestāde, kas ir izgājusi kvalitātes pārbaudi. Arī slimnīcām jābūt skaidram, pārbaudāmam un stingram kvalitātes standartam. Vienlaikus jāizvērtē ārstniecības riska fonda situācija un tas, vai pacientu kompensāciju sistēma ir pietiekami finansēta un efektīva. Ir jāmaina arī pacientu plūsma. Nevienam neienāk prātā augstskolā prasīt mācīt reizrēķinu. Taču veselības aprūpē cilvēki ar vienkāršākām traumām un saslimšanām joprojām nonāk universitātes slimnīcās, kuru uzdevums būtu ārstēt vissarežģītākos gadījumus. MINISTRU TOP 3 DARBI 1/2 ⬇️ #Latvija #Finanses #Veselība
Starptautiskais Valūtas fonds samazinājis globālās ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam līdz 3%, norādot, ka mākslīgā intelekta pieaugums nespēj pilnībā kompensēt Tuvo Austrumu kara negatīvo ietekmi uz ekonomiku. #ekonomika #SVF #prognozes
Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Kirilo Budanovs paziņoja, ka aktīvā kara fāze Ukrainā varētu noslēgties līdz šā gada beigām, taču pirms tam nepieciešama papildu eskalācija un turpmākas sarunas starp iesaistītajām pusēm. #KaršUkrainā #KirilsBudanovs #Prognozes
Futbola Pasaules kausā, kurš šogad norisinās 16 pilsētās ASV, Kanādā un Meksikā, ir sākusies izslēgšanas posms, ko LSM speciālizlaidumā analizē sporta žurnālisti un futbola eksperti, apspriežot lielākos pārsteigumus un prognozes par nākamajām spēlēm. #PasaulesKausā #futbols #izslēgšanasSpēles
Vokietijoje penktadienį buvo užfiksuotas naujas birželio mėnesio temperatūros rekordas, kai keliose vietovėse oro temperatūra viršijo 40 Celsijaus laipsnių, o prognozės rodo, kad karščio banga tęsis ir savaitgalį. #Vokietija #temperatūrosRekordas #karštis
Rakstā tiek apspriests, kā klimata pārmaiņas ietekmē laikapstākļus, tostarp Jāņu svētku laika laika prognozes, un tiek izcelta nepieciešamība pielāgot infrastruktūru, ņemot vērā sekojošos ekstremālos laika apstākļus un cilvēka radītās ietekmes uz klimatu. #KlimataPārmaiņas #Laikapstākļi #Jāņi
Vilniuje gydytojas M. Butvila pažymėjo, kad raumenų būklė ir fizinis pajėgumas yra svarbesni už lieknumą, nes net ir turintys antsvorio, tačiau fiziškai aktyvūs žmonės, dažnai turi geresnes sveikatos prognozes nei liekni, bet neaktyvūs asmenys. #ilgaamžiškumas #raumenys #fizinis_pajėgumas
Liepājā iedzīvotāji un uzņēmumi izjūt cenu pieaugumu, kas saistīts ar augstākām apkures, elektrības un pārtikas produktu izmaksām, neskatoties uz nelielu patēriņa cenu samazinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, un prognozes liecina, ka tuvākajā laikā izmaksas turpinās pieaugt. #Inflācija #Liepāja #CenuKāpums
Nors kviečių kainos Lietuvoje mažėja, maisto produktų kainos, ypač duonos, kyla dėl stiprios vidaus paklausos ir vartotojų elgsenos, o prognozės rodo galimą tolesnį jų augimą, kas gali neigiamai paveikti gyventojų perkamąją galią ir ekonominį konkurencingumą. #MaistoKainos #Ekonomika #Infliacija
Latvijas Banka koriģējusi valsts ekonomiskās izaugsmes prognozes, paredzot lēnāku IKP izaugsmi un straujāku inflāciju nākamajos gados, galvenokārt ģeopolitisko satricinājumu dēļ Tuvajos Austrumos. #LatvijasBankasPrognozes #Inflācija #IKP
Padome ir apņēmusies noteikt monetāro politiku, lai nodrošinātu inflācijas stabilizāciju mūsu divu procentu mērķa līmenī vidējā termiņā. Saskaņā ar šo apņemšanos mēs šodien nolēmām paaugstināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Karš Tuvajos Austrumos rada inflācijas spiedienu, un lēmums paaugstināt likmes ir pamatots dažādos scenārijos, kuros aprakstīts, kā šoks varētu attīstīties un ietekmēt eirozonas vidēja termiņa perspektīvas. Eirosistēmas darbinieku bāzes prognozēs paredzams, ka kopējā inflācija 2026. gadā būs vidēji 3,0%, 2027. gadā - 2,3% un 2028. gadā - 2,0%. Attiecībā uz inflāciju, neieskaitot enerģiju un pārtiku, bāzes prognozē paredzēts vidēji 2,5% 2026. un 2027. gadā un 2,2% 2028. gadā. Salīdzinot ar martu, ECB darbinieki ir pārskatījuši un paaugstinājuši inflācijas bāzes prognozi 2026. un 2027. gadam, jo enerģijas cenu tendence ir augstāka, kas zināmā mērā, domājams, ietekmēs pārtikas, preču un pakalpojumu inflāciju. Bāzes prognozē ekonomikas izaugsme 2026. gadā vidēji būs 0,8%, 2027. gadā - 1,2% un 2028. gadā - 1,5%. Šī ir lejupvērsta korekcija 2026. un 2027. gadam, kas atspoguļo kara izteiktāku ietekmi uz preču tirgiem, reālajiem ienākumiem un uzticību,
Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers norādīja, ka izlūkdienestu prognozes liecina par iespējamu Krievijas uzbrukumu NATO valstij līdz 2030. gadam, uzsverot steidzamību palielināt aizsardzības investīcijas un spēku gatavību. #Krievija #uzbrukumsNATO #KīrsStrāmers
Birželio 11-ąją Meksikoje prasidės 23-iasis pasaulio vyrų futbolo čempionatas, kuriame favoritais laikomi Ispanijos futbolininkai, o šalių prezidentai linkėjo sėkmės savo rinktinėms, tuo tarpu varžybų dalyviai ruošiasi akistatomis konkursinėse grupėse. #FutboloČempionatas #Ispanija #Prognozės
