Search

Labvakar, te atkal es jūsu taimlainā 😊 "Trešā ķīmija ieblieza jūtamāk par pirmajām divām, un ceturto man tūlīt dos, attiecīgi es jau gatavojos lielākai žopai nekā pagājušajā nedēļā," rakstīju pirms piecām dienām. Kā orākulā skatījos. Tobrīd gan nebija ne jausmas, kā notikumi izvērtīsies. Visu laiku naivi gribu ticēt, ka esmu kaut kāda izredzētāka par citiem, bet aizvadītā trešdiena, ceturtdiena un vēl arī piektdiena mani nolika pie vietas. Izklāstīšu jums, norakstīšu nost un zinu, ka nekad vairs negribēšu pārlasīt. Šausmu cienītājiem zemāk arī īss izklaidējošs video, ko sūtīju draugiem. Bet tas jau no piektdienas, kad deguns no ļaunā murga bija beidzot laukā un jau kā survivor gaidīju mājāslaišanu. Par visu pēc kārtas. Otrdien tātad izpilināja pēdējo litru cisplatīna. Narkotiskais miedziņš, pamošanās, lielā apetīte un sārtie vaigi - viss kā ierasts. Nogāju uz "Lāčiem" pēc pāris gardumiņiem vakaram pie TV un devos dakterēt dvēseli - bija produktīva saruna pie psihoterapeites. Viņai tur kabinetā spogulis stāv... Fak, ģīmis viss nokrāsojies sarkans, āda gail. Tobrīd vēl nenojautu, ka organismā jau sākušies procesi, kas nakti pārvērtīs elles katlā. Pamodos drīz pēc pusnakts no tādām sāpēm, kādas nekad mūžā nebiju jutusi. Vai jums ir kādreiz sāpējuši kauli, kuros iestiprināta zobu sētiņa? Man arī nē. Tās nav zobu sāpes, tas ir kaut kas briesmīgāks vēl dziļi aiz dzerokļiem. Tad augstāk, pieres līnijā, tāda kā metāla stīpa nospriegota un spiež te ciešāk, te vājāk, te ciešāk, te atkal palaiž... Un it kā ar to būtu par maz, milzīgs sāpju zutis vicinās arī paša vēža lokalizācijā - iekšpusē ķermenim sāp visas tās vietas, kas no ārpuses atzīmētas ar flomāsteru starošanas vajadzībai. Šīs sāpes man bija liels WTF?, jo tajās vietās nekas vairs nebija sāpējis kopš brīža, kad atmetu smēķēšanu. Jā, tieši tik liels brīnums tas man likās - sāpes mitējās līdz ar pīpēšanas beigām un pazuda pavisam līdz ar ārstēšanās uzsākšanu. Es tak veselu mēnesi biju dzīvojusi bez onkoloģiskām sāpēm, bet tagad tās mani kā čūska apjož no visām pusēm. Mēģinu iemigt, brīžam sanāk, tad atkal pēc pāris stundām eksekūcija sākas no jauna, un es žēloju sevi, ka nepagulēšu, ka tūlīt jau uz stariem jāceļas... Modinātājs, pamostos. Sāpes iegurnī pazudušas, zobu kaulos arī, tikai galva briesmīgi sāp. Dodos uz tualeti darīt visu to, ko stariem vajag, ieraugu sevi spogulī un... nomiru. Vēl pirms padsmit stundām izskatījos pēc cilvēka, a tagad - ap acīm balts, galvas vietā sarkans pilnmēness, āda gluda un uzpampusi spīdīga, vārdsakot - skats kā bomzei pēc pusgada kodiena. Vēss ūdens nelīdz. Tik ļoti sevis žēl.. un man vēl cauri visai slimnīcai šādā paskatā jāiet. Es katru rītu saulaini kā Polianna sveicinu visus, kas nāk pretī, bet tagad izlemju paslēpt to neglīteni hūdijā - mērķis ir ātri uz stariem, ātri atpakaļ un nomirt te pavisam, ja iespējams. Tik rūgta šī dzīve, tik skumjš tās fināls, un nekad nebūs gaišāk - šādas domas galvā. Pentagonā mani ierauga seksīgā Viktorija, un viņa skatās tā, ka izplūstu asarās. "Dočenka..," viņa novelk, lai arī esmu gadu vecāka par Viktoriju. Apskauj. Man nekas nav jāpaskaidro, viņa vienkārši pastāv mani saspiedusi un tad nogulda uz stikla paplātes. '"Tu esi karsta. Temperatūra," saka otra kolēģe, vecākā kundzīte, un atkal noglāsta man vēderu. Abas novienojas, ka situācija nav laba, bet starosim. Ja rīt man būs vairāk par 38'C, tad gan starot nedrīkstēs. Te vietā atzīmēt, ka briesmīgas mokas pat racionālu cilvēku par muļķi var padarīt. Katrā palātā ir vismaz trīs SOS pogas, kas piegādā signālu māsu dežūristabā. No īsās instruktāžas es biju sapratusi, ka poga jāspiež galējas bezpalīdzības gadījumā, respektīvi, kad cilvēks pakritis un nevar ar sevi neko. Pat prātā neienāca, ka manas mocības arī traktējas kā emergency pogas vērts notikums. Nē, es kā tāds stoiķis ciešu un īdu, vaidu un raudu, bet pogu vispār neattiecinu uz sevi... No rīta dabūju kārtīgu sutu - vairākas galvas pār manu gultu noliekušās saka: "Bet kam tad mēs te naktīs esam? Slimnīcā nevienam un nekad nav jācieš sāpes! Saulīt, nu kāpēc nesauci?" Jātzīst, viņu izmisums bija pamatots. Mūsdienu medicīna noteikti būtu glābusi, ja vien pati būtu iedomājusies, ka jāsauc palīdzība. Esmu cilvēks bez slimnīcu pieredzes, nezināju. Tātad pēc stariem manā palātā sākas iepriekš neredzēta rosība. Temperatūra virs 38'. Paņem visas iespējamās analīzes, tostarp kovidu, gripu utt. Katrai māsiņai sava versija par to, ko tās sāpes nozīmēja. Man vislabāk patīk māsas Ilzes teiktais: "Tas jau labi! Audzējam sācies sabrukšanas process!" Te es citiem uz priekšdienām gribu pateikt - ņemt vērā drīkst tikai ārstu teikto. Māsas, lai arī strādā onkoloģijā, patiesībā neko daudz no tā visa nerubī, viņas bieži vien pauž vnk savus pieņēmumus vai šur tur izlasīto, gluži kā tu un es - jomā nekompetenti cilvēki. Jā, audzējs procesā tiešām kādā brīdī sāk brukt, bet to nepavada temperatūra. Un temperatūra nerodas no cisplatīna, kā man viena māsa gribēja ieskaidrot. Visticamāk, tovakar, ejot uz "Lāču" bodīti, es vnk saaukstējos. Imunitāte pa mēnesi tik novājināta, ka pietika ar mazu caurvēju, lai man būtu baisākā nakts mūžā. Kas interesanti - man lieto tā dēvēto "balto" ķīmiju, to, kas atstāj matus. Ja tāda ir maigā, tad nestādos priekšā, kam cauri iet dāmas, kurām skeletā lej "sarkano" ķīmiju. Ārprāts. Visu cieņu, ja to var izturēt. Es laikam izkāptu pa logu. Ceturtdiena. Sāpju vairs nav, ģīmis atkal atguvis normālas aprises, bet jūtu, ka dūša nav laba. Sagumu, vai tiešām dabūšu izbaudīt vēl arī slavenās vemšanas? Pietiek jau ar caurejām. Iepilina pretvemšanas šķidrumu un vienojamies, ka piektdien tad izpilnās vēl vienu (ar ko tas beidzās, sk. video.) Līdz vemšanām netiku, taču šķebināšana nepamet visu nedēļu. Citrontēja palīdz, ingvers palīdz. Ceturtā arī bija mana pēdējā ķīmija, tā ka vairs laikam tāda mēroga mocību nebūs. Vēl mēnesi cisplatīns uzkavēsies organismā un darīs savu darāmo pieņemamā formā. Nobeigšu uz nots, kas man liek raudāt. Viktorija, šis radioloģijas eņģelis. Ceturtdien es viņai čukstēju, ka man nolaižas rokas un fundamentāli vairs neredzu nākotni. Jā, divus trīs gadus viņas man šeit uzdāvinās, bet tālāk ko? Viktorija pieliecas man tuvu klāt, spoži zilās acis burtiski pāris cm no manām zaļajām, un viņa nopietni kā gadsimta darījumā saka: "Rīt atnes man lapiņu, uz kuras uzraksti savu lielāko vēlēšanos. Aizloki, aizlīmē, atdosi man." Un tad pati kļūst emocionāla - izrādās, pirms dažiem gadiem viņai bijusi "pilnīgi bezcerīga" situācija ar bērnu, viņa atstājusi savu zīmīti Prāgā uz Kārļa tilta, un bezcerīgais stāvoklis sācis uzlaboties, līdz bijis pavisam labi. Un piektdien pēc darba viņa atkal lidos turp. Sestdien no rīta telefonā ieraugu ziņu no viņas. Nu kā lai te neraud? Viktorijai, vnk algotai RAKUS darbiniecei, neviens neliek savā privātajā laikā turēt rūpi par pacientiem, kuru tur ir simtiem... Tieši tik kolosāli ir sirdscilvēki savā vietā 🥺 Un visām šīm, iespējams, naivajām ticības lietiņām un placebo tomēr atrodas vieta blakus protokolētai medicīnai. Nu viss, šis baigi gari sanāca. Eju gulēt, rīt man atkal 7.50 stari. Viktorija vēl nebūs atpakaļ, toties būs superīgā feinā kundzīte ar "Yes, perfecto!" Četras nedēļas slimnīcā nolauztas, vēl divas priekšā. Atļaušos vēlreiz atgādināt, ka laicīga došanās pie ārstiem jebkuru mazāko aizdomu gadījumā aiztaupīs jums to, ko piedzīvoju es. Atgādināšu arī no aizsaules, ja nu kas 😉 #ķīmija #veselība #slimnīca

Varbūt pietiek slēpties aiz birokrātiskās procedūras un skaidri pateikt, ka Kulbergam un NA ir kardināli atsķirīgs skats uz migrāciju. NA uzskata, ka LV migrantu jau tagad ir par daudz. Kulbergs - ka vajag vēl, jo latvieši braucot prom un vajagot, kas viņu vietā silda Latvijas ekonomiku. Pilnu Kulberga argumentāciju var noklausīties š.g. 5.maija Saeimas aizsardz kom ierakstā https://t.co/0381jD1CU6 , kur viņš pamato savus “zelta vīzu” priekšlikumus Imigrācijas likumā. Nav jau noziegums tā domāt. Daudzi biznesmeņi (Šlesers, Šķēle) domā līdzīgi: ekonomiskais ieguvums pāri visam. Bet šī pieeja nav savienojama ar NA stingro imigrācijas nostāju. Stāstīt, ka Dombravas plāns ir slikts, jo tam pietrūkst formālo saskaņojumu, ir diezgan savādi, sevišķi tāpēc, ka kopš jūlija dokuments izgājis jau divus saskaņošanas apļus ar ministrijām. Ne jau formalitātēs ir problēma. Saturs nepatīk. Kulbergs vienkārši neatbalsta to stingro imigrācijas ierobežošanu, kuru piedāvā NA. Un meklē ieganstus, kā to nobremzēt. Tas arī viss. #migrācija #politikā #Latvija

Diena Nr.20 premjera krēslā Sveiciens jau no Latgales pierobežas, no Lūznavas. Apmetos ļoti skaistā viesu mājā "Svilpaunieki", iesaku, 4.9* novērtējums, viss moderni, pat ir elektro auto uzlāde 👍 Šodien paveiktais: 1. Iepazinos ar vispārēju valsts IKT informācijas sistēmu arhitektūru, uzraudzību un drošības pārraudzību. Iedziļinājos Kibedrošības likumā, kur atradu ļoti interesantas lietas 2. Tikkos ar nopietniem, potenciāliem AirBaltic stratēģiskiem investoriem, kas izrāda nopietnu interesi. Solīja jau nākamnedēļ dot konkrētu atbildi. 3. Sekoja sapulce ar veselības ministru @H_AbuMeri par Stradiņu slimnīcas sāgu ar rindām, solīja jau pirmos risinājumus Jūlija sākumā. Pārrunājām gadiem nerisināto veselības sistēmas kroplību par to, ka slimnīcas ir SIA kapitālsabiedrības. Nospraudām, ka nākamā MK tematiskā sēde riks veltīta šim jautājumam 4. Tikkos ar izglītības ministri @IIndriksone, kur mēs kopīgi esam vienisprātis, ka nekavējoties 🇱🇻 ir jāizstrādā reāls 🇱🇻 attīstības interesēm atbilstošs NAP (Nacionālais Attīstības Plāns). Izrunājām par uzlabojumiem MK sēžu norisē. Ilzei bija ļoti labi papildinājumi kā tās padarīt daudz produktīvākas, kā likumprojektus un MK noteikumus saskaņot 2x ātrāk un novākt bezjēdzīgos saskaņošanas raundus. 5. Gatavošanās 27.jūnija MK izbraukuma sēdei pierobežā 6. Devos uz Aglonu, lai tiktos ar reģiona pārstāvjiem, aktīvistiem, uzņēmējiem, ko noorganizēja mans AS kolēģis @jureits P.s. šodien vēlajās pusdienās Vērmaņdārza LIDO mūs izbiedēja pēkšņi reaktīvās lidmašīnas triku izpildījumi gaisā virs Rīgas... izrādās tie ir treniņi pirms sestdienas/ svētdienas aviošova Spilves lidostā. Iesaku visiem ar ģimenēm tur doties, jo teikšu, ka tas bija iespaidīgs skats vērot akrobātiku virs Rīgas #premjers #Latvija #veselība #attīstība

Labi, pastāstīšu Jums, kāpēc Pūrciema pludmale ir labākā pasaulē. Bilde #1: skats Rojas virzienā. Tie ~7 cilvēki un suns, kas gada karstākajā dienā ieradušies, tusē pie "centrālās izejas" uz pludmali. Bilde #2. Bildēts no tās pašas vietas, tikai uz Kolkas pusi. Tur tusē mākoņi. https://t.co/W7msHF1f1f #Pūrciems #pludmale #skaistums

Mani nošokēja tas skats, ko es redzēju Muceniekos. Šajos stāvos, kur uzturas jauni vīrieši no Āfrikas, no Āzijas, kuri krustu šķērsu staigāja ar nažiem. Un es runāju nevis par maziem kabatas nazīšiem, bet tādiem kārtīgiem tuteņiem. Kad es prasīju, kā tad jums te tā ļoti brīvi visi ar tiem nažiem pārvietojas, man atbildēja, ka viņi ir pieraduši ikdienā lietot liela izmēra nažus. Ar maziem viņi nemāk, tāpēc viņi iegādājas tādus. Katrā istabā tur masveidā stāv, nu labi, masveidā nē - trīs četri naži istabiņās. Liela izmēra naži. Tie pavadošie cilvēki, kas man nāca līdzi, tai skaitā no valsts policijas puses, viņiem, es domāju, nebija patīkama sajūta pārvietoties tur. Diemžēl darbinieki, ar kuriem es runāju, tur ir trīs cilvēki uz 500 personām, saka, ka viņiem ir bail staigāt pa šīm telpām. Sievietes vienas pašas mēs vispār nelaižam un ejam tikai tad, ja vajag, un divatā.

Hos Skat er du skyldig, til en journalist beviser det modsatte Fordi statens vurderingsmaskine til fem milliarder kroner ikke kunne aflæse, at en enke på 79 år ejede sit eget hus, fik hun en regning på knap 29.000 kroner, hun ikke skyldte. En social- og sundhedshjælper, der havde fået stjålet sin identitet, blev jagtet for millioner, han aldrig havde sendt ud af landet, og fik trækprocenten skruet op på 81 procent, så han måtte tage to job. En iværksætter fik en regning på 3,7 millioner i renter af en gæld, som Folketinget for længst havde afskaffet. Det er blot tre nylige eksempler – ud af alt for mange – på danskere, der fik ubegrundede og dybt urimelige krav fra Skat. Borgerne klager og klager i månedsvis, men SKAT holder fast i, at de berørte bare skal betale. Der er ikke noget at komme efter, må man forstå. Men det er der så alligevel, når medierne henvender sig. Så bliver sagerne pudsigt nok bragt i orden på få dage. Skat vidste – eller burde have vidst – at kravene var ubegrundede. Alligevel blev der trukket i lønnen og truet med Gældsstyrelsen. Det kan simpelthen ikke være rigtigt, at borgernes retssikkerhed skal afhænge af, om TV 2 eller Politiken udstiller Skats særegne kombination af grådighed og inkompetence. Og det får en til at grue for, hvad der sker for alle de borgere, som har tilsvarende sager, medierne ikke skriver om? Danskerne har krav på et skattevæsen, der behandler dem som borgere – ikke som undersåtter, der lever på myndighedernes nåde – og som af egen drift forstår, at når staten opkræver penge under potentielt trussel om magtanvendelse, skal tvivlen komme borgeren til gode. I en retsstat er det staten, der skal dokumentere sine krav, ikke borgeren, der skal bevise sin uskyld. Hvis ikke Skat af egen drift erkender, at det er den måde, det bør fungere på, så vil vi i LA gøre vores bedste, for at Folketinget tvinger Skat til det. #Skat #Retssikkerhed #Danskere