Search

Jānis Dombrava wrote that by reviewing the unnecessary expenses of the project inherited from the previous minister, it has been possible to save several million euros, although such actions do not sit well with everyone. He pointed out that the saved money should be used in the coming years to demolish the emergency state Baldone Fire and Rescue Service depot and to build a modern building in its place. Dombrava stated that he has instructed the State Security Agency to start promoting the project. #Baldone #ietaupījums #infrastruktūra (translated)

Tiem, kuri domā uzkrāt nākamajai reizei degvielas rezerves ģeneratoriem, jāatceras, ka jāsaglabā degvielas iegādes dokumenti (privātpersonām bez dokumentiem var pārvadāt tikai līdz 40 litriem un glabāt savām vajadzībām līdz 80 litriem), citādi vētras vietā atdrāzīsies VID un VUGD :) Un ja vēlaties uzglabāt vairāk par 40 litriem degvielas (pat ja jums ir pirkuma čeki), to nedrīkst darīt garāžā. Šādiem mērķiem ir jāizmanto citas saimniecības ēkas vai speciāli pielāgotas tvertnes, kurām ir pavisam citas ugunsdrošības prasības. Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumi Nr. 662 "Akcīzes preču aprites kārtība", 190. punkts. https://t.co/V6MaQb3H1K Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 238 "Ugunsdrošības noteikumi", 490. punkts. https://t.co/nyHwNiFtLd #degviela #ugunsdrošība #likumi

@xpeljux @seplpadome Tā nelaime ir, ka jau gadiem ziņu dienesti 90% “sēž” uz LETA ziņām. Šādos krīzes gadījumos reportieri būtu dzīvajā jāsūta uz VUGD, NMPD, Krīzes centru u.t.t. Es to savulaik esmu gan piedzīvojis, gan kā reportieris arī darījis. Pāris reizes gadā taču varētu arī iespringt #ziņas #reportāža #krīze

Krīzes vadības centra vadītājs norādījis, ka pēc nesenās stiprās vētras, kas Latviju skāra 22. augustā, iedzīvotājiem ieteicams apgādāties ar ģeneratoriem, savukārt pašvaldības var ierobežot pulcēšanos un pārvietošanos līdz divām nedēļām, kamēr tiek īstenoti priekšlikumi par labāku informācijas apmaiņu krīzes situācijās. #VUGD #vētra #katastrofa

Šī vētra Latvijai bija sāpīgs ģenerālmēģinājums mūsu valsts un katra cilvēka gatavībai pārvarēt krīzes situāciju. Paldies ugunsdzēsējiem, mediķiem, policistiem, elektrotīklu brigādēm, pašvaldību darbiniekiem, brīvprātīgajiem un visiem, kuri joprojām strādā, lai palīdzētu cilvēkiem un atjaunotu kritiskos pakalpojumus. Vētra parādīja nepatīkamu patiesību: ja plašā teritorijā pazūd elektrība, drīz sāk apstāties arī daudzi citi ikdienai kritiski pakalpojumi. Daudzus no mums skāra ne tikai elektrības trūkums. Bija traucēti mobilie sakari un internets, nestrādāja degvielas uzpildes stacijas, veikali, bankomāti, maksājumu termināļi un luksofori. Tika traucēta satiksme un vilcienu kustība. Vietām bija apdraudēta ūdensapgāde un kanalizācijas darbība. Pat operatīvajiem dienestiem atsevišķās vietās radās grūtības uzpildīt transportu ar degvielu. Vētra atklāja arī skaidras naudas aprites problēmu. Ja nav elektrības un interneta, norēķini ar kartēm var nebūt iespējami, bet bankomāti nedarbojas. Šādos apstākļos skaidra nauda kļūst par kritiski svarīgu rezerves norēķinu līdzekli. Ir jābūt skaidram valsts, banku un tirgotāju rīcības plānam, kā krīzes laikā nodrošināt skaidras naudas pieejamību un apriti. Cilvēki ziņoja, ka atsevišķos veikalos jau trīs līdz četru stundu laikā beidzās maize un dzeramais ūdens. Jāvērtē, vai veikalu un loģistikas tīkli ir gatavi straujam pieprasījuma pieaugumam un spēj nodrošināt pirmās nepieciešamības preču piegādi arī tad, ja nedarbojas elektrība, sakari un elektroniskie norēķini. Tikpat būtiska ir aptieku darbība un medikamentu pieejamība. Kas notiek, ja aptiekā nav elektrības, interneta vai piekļuves e-receptēm? Kur cilvēks var saņemt dzīvībai nepieciešamās zāles? Kā par strādājošajām aptiekām tiek informēta sabiedrība? Arī šeit jābūt skaidram krīzes algoritmam, nevis improvizācijai pēc notikuma. Diemžēl šodien neatradu vienotu, saprotamu un regulāri atjaunotu situācijas kopainu. Cilvēkiem nācās pašiem meklēt informāciju dažādu iestāžu, uzņēmumu un pašvaldību mājaslapās un sociālo tīklu kontos. Taču krīzes laikā cilvēkam vienuviet jāspēj saņemt atbildes uz pavisam konkrētiem jautājumiem: ❓ Kur nav elektrības? ❓ Kur nedarbojas mobilie sakari un internets? ❓ Kuri ceļi ir slēgti un kur traucēta sabiedriskā transporta kustība? ❓ Kur ir apdraudēta ūdensapgāde un kanalizācijas darbība? ❓ Kuri veikali, DUS un aptiekas darbojas? ❓ Kas konkrēti tiek darīts? ❓ Kādā secībā paredzēts novērst bojājumus un atjaunot pakalpojumus? Šādai informācijai jābūt vienotai, pārbaudītai un regulāri atjaunotai. Vienlaikus jābūt rezerves informēšanas risinājumam situācijām, kad cilvēkiem nav elektrības, interneta vai mobilo sakaru. Kad akūtā krīzes fāze būs pārvarēta, sagaidu no Krīzes vadības centra visaptverošu izvērtējumu par to, kā valsts pārvarēja šo krīzi, kas nostrādāja, kas nenostrādāja un kas steidzami jāuzlabo. Izvērtējumam jānoslēdzas ar konkrētu rīcības plānu, nosakot atbildīgos, termiņus un nepieciešamos ieguldījumus. Taču atbildība nav tikai valstij. Arī katrai Latvijas mājsaimniecībai kritiski jāizvērtē, vai nopietni uztvērām iepriekš izplatītos brīdinājumus un vai spējam iztikt vismaz 72 stundas bez elektrības, interneta, veikala, bankomāta un tūlītējas operatīvo dienestu palīdzības. Vai mājās ir dzeramais ūdens, pārtika, nepieciešamie medikamenti, lukturis, baterijas, uzlādēta ārējā baterija, radio un skaidra nauda? Vai ģimenei ir saprotams rīcības plāns? Vai zinām, kā palīdzēsim bērniem, senioriem, kaimiņiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām? Šoreiz tā bija vētra, par kuru saņēmām iepriekšējus brīdinājumus. Nākamā krīze var sākties bez šāda brīdinājuma. Es šobrīd esmu Ukrainā, kur viņiem jātiek galā ar identisku situāciju katru dienu. Vakar savām acīm redzēju kā militārajā vadības centrā ir integrēts krīzes koordinācijas sistēmas, kur var redzēt katru dienestu online VUGD, policija, medicīna, gāzes, komunālie dienesti, glābēji...visi. šo sistēmu vedīšu uz Latviju #krīze #gatavība #palīdzība

Ir pagājis aptuveni mēnesis kopš esmu iekšlietu ministrs. Uzskaitu dažus no aizvadītā mēneša paveiktajiem darbiem. ▪️Valsts valodas stiprināšana▪️ *) Izdots rīkojums, nosakot latviešu valodu par vienīgo Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu iekšējās saziņas valodu. *) PMLP pakalpojumi tiek sniegti tikai valsts valodā. ▪️Robežu drošība▪️ *) Ministru kabinetā panākts lēmums pagarināt pastiprinātās robežapsardzības režīmu Latvijas–Baltkrievijas pierobežā. Jāuzsver, ka jūnija mēnesī no nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas ir atturētas aptuveni 2300 personas. *) Izvērtēti Latvijas austrumu robežas infrastruktūra, tehnoloģiskais nodrošinājums un robežsardzes kapacitātes stiprināšanas pasākumi. *) Eiropas Savienības un reģionālajos sadarbības formātos pārstāvēta Latvijas pozīcija migrācijas ierobežošanas, ārējās robežas drošības un hibrīdapdraudējumu jautājumos. ▪️Migrācijas ierobežošana▪️ Uzsākta Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ieteikumu ieviešana, izstrādājot Ministru kabineta rīcības plānu stingrākai imigrācijas politikai un ekonomiskās imigrācijas shēmu ierobežošanai. *) Ir panākts, ka valdība atbalsta papildu finansējumu PMLP, lai iestāde varētu efektīvāk īstenot migrantu kontroles pasākumus. *) Patvēruma meklētāju izmitināšanas centros uzdots paātrināt to personu izraidīšanu, kurām nav tiesiska pamata uzturēties Latvijā, un stiprināt drošības pasākumus šajos centros. *) Ir veiktas izmaiņas Patvēruma meklētāju centra "Mucenieki" vadībā. *) Organizēti drošības reidi patvēruma meklētāju centros. *) Panākta vienošanās ar izglītības un zinātnes ministri Ilzi Indriksoni stiprināt ārvalstu studentu uzņemšanas un uzturēšanās kontroli, kā arī izvērtēt sankciju ieviešanu augstskolām, kas nepietiekami uzrauga uzaicinātos ārvalstu studentus. *) Ar ministra lēmumu neesmu nevienam ārzemniekam piešķīris uzturēšanās atļauju, bet esmu parakstījis lēmumus par vairāku ārzemnieku iekļaušanu "melnajā sarakstā". ▪️Iekšlietu dienestu un valsts drošības stiprināšana▪️ *) Uzsākta civilās aizsardzības sistēmas pilnveide, virzot patvertņu tīkla paplašināšanu, trauksmes sirēnu modernizāciju, https://t.co/0oef3f3rn7 pilnveidošanu un sabiedrības gatavības stiprināšanu. *) Apstiprināts finansējums 11 katastrofu pārvaldības centru būvniecības turpināšanai, stiprinot iekšlietu dienestu infrastruktūru. *) Izvērtētas Valsts policijas, Valsts robežsardzes, VUGD, Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes un Kriminālistikas pārvaldes vajadzības un noteiktas to attīstības prioritātes. *) Panākta vienota izpratne ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču par migrācijas ierobežošanu, civilās aizsardzības stiprināšanu un iekšlietu dienestu kapacitātes stiprināšnas pasākumiem. *) Apmeklēti VUGD depo, policijas iecirkņi un pārvaldes, lai identificētu nepieciešamos infrastruktūras sakārtošanas darbus un ekipējuma papildināšanas vajadzības. *) Ir uzsākts darbs, lai pārskatītu Nodrošinājuma valsts aģentūras darbu un identificētu aizdomīgos projektus, kuru īstenošana tika uzsākta aizvadītajos gados. *) Sadarbībā ar aizsardzības ministriju ir uzsākts darbs pie ciešākas aizsardzības un iekšlietu dienestu sadarbības, tostarp pretdronu spējas attīstības. *) Ir uzsākts darbs, lai uzlabotu Iekšlietu ministrijas datu centru drošību. #IekšlietuMinistrija #Drošība #Migrācija

Aizvadītajās brīvdienās Latvijā reģistrēti traģiski notikumi, kuros noslīkuši astoņi cilvēki un viens gājis bojā ugunsgrēkā, kopumā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēmis 339 izsaukumus, tostarp izsaukumus uz ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbiem. #VUGD #ugunsgrēks #noslīkšana

Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs izsaka bažas par skumju statistiku, norādot, ka pēdējās četrās dienās ūdens negadījumos dzīvību zaudējuši četri cilvēki, un tiek turpināta divu vēl bezvēsts pazudušo meklēšana, aicinot iedzīvotājus būt piesardzīgiem pie ūdeņiem un ugunskuriem. #EdgarsRinkēvičs #VUGD #drošība

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir izveidojis jaunu informācijas sadaļu Apdraudējums Latvijas gaisa telpā tīmekļvietnē 112.lv, kurā apkopoti vispārīgi ieteikumi par rīcību gaisa telpas apdraudējuma gadījumā, ņemot vērā reģionālo ģeopolitisko situāciju, un uzsvērta oficiālās informācijas ievērošanas nozīme. #GaisaTelpa #Drošība #VUGD

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) norādījis, ka, lai uzlabotu informācijas apmaiņu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) pēc 7. maija Rēzeknes incidenta, nepieciešams ieviest automātisku saziņu starp abām sistēmām, taču šobrīd nav tehniska risinājuma šādai integrācijai. #Rēzekne #VUGD #NBS

Lai uzlabotu apziņošanu, VUGD ir nodalījis informācijas apmaiņas un šūnu apraides palaišanas kanālus, tomēr šobrīd nav tehniska risinājuma, kas izslēgtu cilvēku no datu apmaiņas ķēdes, un nesenais incidents ar Krievijas bezpilota lidaparātiem ir izcēlis nepieciešamību uzlabot operativitāti saziņā ar iedzīvotājiem. #datuapmaiņa #apraidespaziņojumi #gaisaizsardzība