Search

⛽️ DEGVIELAS CENAS Degvielas cenu kāpums ir milzīga problēma Latvijai un visai Eiropai. Tas tieši sit pa iedzīvotāju maciņiem un sadārdzina gandrīz visu: 🚗 privāto transportu,🚆 vilcienus, 🚌 autobusus, ✈️ aviāciju, 🚛 loģistiku, 🚒 ugunsdzēsēju darbu,🚓 policiju, 🚑 neatliekamo medicīnisko palīdzību Degvielas cenu kāpums nozīmē arī augstākas cenas veikalos un papildu spiedienu uz inflāciju. Tas samazina naudas pirktspēju un ziemā tieši ietekmēs gan patēriņu, gan dzīves dārdzību. Svarīgi saprast – nav tiešas korelācijas starp naftas cenu biržā un degvielas cenu uzpildes stacijā, īpaši dīzeļdegvielai. Degvielas tirgotāji nepērk gatavo degvielu naftas biržā. Gatavo naftas produktu cenas lielā mērā veidojas pēc PLATTS starptautiskajiem degvielas cenu indeksiem. 🛢️ Īpaša problēma ir dīzeļdegviela. Dīzeļdegvielas cena un pieejamība var kļūt par ilgstošu problēmu, jo ir traucēta globālā pārstrādes kapacitāte. 🇷🇺 Krievijā būtiska daļa degvielas pārstrādes jaudu ir ārpus ierindas. Krievija ir ierobežojusi degvielas eksportu, jo tai pašai nepieciešams nodrošināt savu tirgu, un daļa produktu tiek iepirkti arī no 🇨🇳 Ķīnas. Tas palielina spriedzi globālajā degvielas tirgū un pieprasījumu pēc dīzeļdegvielas. 🇱🇻 Latvijai tas ir īpaši būtiski, jo aptuveni 67% mūsu autoparka ir dīzeļauto. ❄️ Papildu problēma nāk ziemā – ziemas dīzeļdegvielas ražošanā tiek izmantotas arī aviācijas degvielas jeb petrolejas frakcijas, tādēļ aukstajā sezonā konkurence par šīm izejvielām vēl vairāk pieaug. 🏛️ Valdība šonedēļ lems par pasākumiem degvielas cenas samazināšanai līdz pieļaujamajam minimumam, izmantojot visus iespējamos valdībai pieejamos rīkus. Plānotie risinājumi: ➖️ samazināta akcīze – aptuveni -8 centi/litrā ➖️ degvielas rezervju prasību izmaksu atcelšana – aptuveni -8 centi/litrā ➖️ biopiedevas prasības atcelšana – aptuveni -4 centi/litrā 💶 Kopējais iespējamais samazinājums – līdz 20 centiem litrā. Trešdien Ministru kabineta pieņemtos lēmumus iesniegsim Saeimas Budžeta un finanšu komisijā tālākai virzībai Saeimā. Mērķis – lai degvielas cenas samazinājums stātos spēkā no 1. oktobra līdz 31. decembrim. 🌍 Lielākais ārējais risks šobrīd ir situācija Hormuza šaurumā. Hormuza šaurums ir viena no pasaules svarīgākajām enerģētikas artērijām, pa kuru tiek nodrošinātas būtiskas: 🛢️ naftas ⛽️ benzīna un dīzeļdegvielas produktu ✈️ aviācijas degvielas 🔥 LNG gāzes 🌾 un minerālmēslu izejvielu piegādes. Karadarbība, nenoteiktība, naftas infrastruktūras bojājumi un pārstrādes rūpnīcu darbības traucējumi Tuvajos Austrumos tiešā veidā ietekmē degvielas cenas pasaulē. 🇵🇱 Šodien man plānota saruna ar Polijas premjeru Donaldu Tusku. Viens no jautājumiem būs arī ORLEN pārstrādes rūpnīca Mažeiķos un degvielas pieejamība mūsu reģionā. ⚠️ Ja situācija Tuvajos Austrumos neuzlabosies, Eiropas Savienība var nonākt situācijā, kad jautājums vairs nebūs tikai par degvielas cenu. Var rasties arī kopēja degvielas pieejamības problēma. Sekosim situācijai un rīkosimies. Ziņošu par turpmāko. #hormuz #degviela #degviela #cenas #inflācija

Rinkēvičs intervijā The Guardian norādīja, ka lielākā daļa NATO valstu nav gatavas Krievijas raķešu triecienam un ka tehnoloģiju attīstība dronu karadarbībā Ukrainā var padarīt pašreizējās gaisa aizsardzības sagatavošanās aktivitātes novecojušas. #Ukraina #GaisaAizsardzība #DronuKaradarbība

Ir pārpratums un nepareizi izplatīta ziņa/ virsraksti medijos = nav nekāds apdraudējums Latgalē un nav nepieciešamība ieviest ārkārtas situāciju. Ir vienkārši neveiksmīgs rīkojuma nosaukuma un anotācijas formulējums no KEM @JanisVitenbergs ievietotajā dokumentā TAP portālā. Ministrijas dokumenta teksts ir maldinošs un pārprotams (tā ir kļūda, ministrs to labos), kuru izlasot detalizēti skaidri var saprast, gan tā jēgu, gan būtību ieviest juridisko regulējumu rīcībai dzeltenā, oranžā brīdinājuma situācijās. Ministru prezidenta Andra Kulberga uzruna sabiedrībai Vēlos skaidri pateikt Latvijas cilvēkiem: šobrīd nav pamata satraukumam. Latvijas militārā apdraudējuma līmenis nav mainījies. Tieša militāra iebrukuma draudu risks Latvijai šobrīd ir zems. To apliecina mūsu drošības dienestu rīcībā esošā informācija, un to publiski ir uzsvēris arī Valsts prezidents. Jā, mēs dzīvojam laikā, kad tepat netālu turpinās Krievijas karš pret Ukrainu. Mums ir jārēķinās ar kiberuzbrukumiem, sabotāžas mēģinājumiem, provokācijām, droniem un citām hibrīdkara izpausmēm. Tāpēc valsts dienesti strādā paaugstinātas uzmanības režīmā, mēs stiprinām austrumu robežu un kopā ar NATO sabiedrotajiem nepārtraukti uzraugām situāciju. Taču gatavība iespējamam apdraudējumam nav tas pats, kas tūlītējs apdraudējums. Šīs divas lietas nedrīkst sajaukt. Diemžēl pēdējās dienās publiskajā telpā redzam skaļus paziņojumus par “Krievijas karadarbības eskalācijas draudiem” un ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Šādi formulējumi, atrauti no faktiskā drošības situācijas novērtējuma, saprotami rada cilvēkos jautājumus un satraukumu. Aicinu gan ministrijas, gan politiķus šajā jautājumā būt īpaši atbildīgiem. Drošība nav priekšvēlēšanu retorikas instruments. Ar cilvēku bailēm politiskos punktus pelnīt nedrīkst. Ja kādai ministrijai ir nepieciešams īpašs juridisks regulējums, lai apdraudējuma gadījumā nodrošinātu slimnīcu, energoapgādes, ūdenssaimniecības vai citas kritiskās infrastruktūras nepārtrauktu darbu, tad valdība šādus priekšlikumus izvērtēs un nepieciešamos lēmumus pieņems. Tas ir mūsu pienākums. Bet tehniskus un organizatoriskus valsts gatavības pasākumus nevajag pasniegt sabiedrībai tā, it kā Latvija atrastos uz kara sliekšņa. Latvija ir droša valsts. Mēs esam NATO dalībvalsts. Latvijā atrodas sabiedroto spēki. Mūsu gaisa telpa tiek nepārtraukti uzraudzīta, austrumu robeža tiek stiprināta, un mūsu drošības dienesti strādā kopā ar sabiedrotajiem. Valdības uzdevums ir būt gatavai arī vissliktākajiem scenārijiem. Tieši tādēļ mēs stiprinām valsts noturību un kritisko infrastruktūru. Tāpēc mans aicinājums Latvijas cilvēkiem: dzīvojam savu ikdienas dzīvi, esam mierīgi, bet modri. Savukārt politiķiem un valsts amatpersonām mans aicinājums ir striktāks - esiet atbildigi ar to, ko sakiet! Lūgums žurnālistiem pirms publicēt apgalvojumus sazināties un noskaidrot, kas ir domāts ar rīkojuma projektu MK sistēmā #Drošība #Latvija #NATO

NBS plāno neitralizēt nesen notriekto dronu Rugāju pagastā, kas ielidojis Latvijas gaisa telpā Krievijas elektromagnētiskās karadarbības ietekmē, un notikuma izmeklēšanā piedalās NBS karavīri un policija, kamēr ārvalstu mediji ziņo par ukraiņu uzlidojumiem Krievijas reģioniem, kuros notriekti daudzi lidroboti. #droni #Ukraina #Krievija

NBS pārstāve Iveta Bērziņa norādījusi, ka drons Latvijas gaisa telpā, iespējams, ielidojis Krievijas elektromagnētiskās karadarbības ietekmē, vienlaikus notiekot ziņojumiem par ukraiņu lidrobotu uzlidojumiem Krievijā, kuru rezultātā notriekta 54 lidmašīnas un izcēlušies ugunsgrēki. #droni #Ukraina #Krievija

Dronu iznīcinātāji notriekuši dronu netālu no Rugāju pagasta, tomēr nevienam iedzīvotājam vai īpašumam nav nodarīts kaitējums, bet notikuma vietā strādā operatīvie dienesti un tiek veikta izmeklēšana saistībā ar Krievijas elektromagnētiskās karadarbības ietekmi uz drona ielidošanu Latvijas gaisa telpā. #drons #gaisaTelpa #NATO

Raksts piedāvā fotogrāfiju sēriju, kas atspoguļo Krievijas iebrukuma Ukrainā sekas, uzsverot Ukrainas spēcīgo pretestību un strauji mainīgās karadarbības gaitu kopš 2022. gada, vienlaikus pieminot starptautisko iesaisti un ilgstošo konfliktu bez izšķirošiem panākumiem. #Ukraina #KrievijasIebrukums #Fotogrāfijas

Drošības dienests aizturēja Krievijas pilsoni, kas regulāri finansējusi Krievijas armiju, atbildot uz aicinājumiem sniegt atbalstu karadarbībā pret Ukrainu, un viņai līdzās arī Latvijas nepilsoni, kura pārskaitījusi saziedotās naudas uz Krieviju. #Kriminālprocess #BruņotsKonflikts #Finansēšana

Ukrainas vēstnieks Lielbritānijā Valērijs Zalužnijs uzskata, ka NATO nav gatava Ukrainas uzņemšanai, un aicina izveidot jaunu militāro alianse, jo pašreizējā organizācijas struktūra un doktrīna neatbilst mūsdienu karadarbības realitātēm, kā arī uzsver, ka Ukrainas armija ir sasniegusi tehnoloģiski un operacionāli jaunu līmeni, kas prasa pāreju uz principāli jauniem militārajiem standartiem. #Ukraina #NATO #militārāalianse

Doneckas apgabalā aktīvās karadarbības zonā joprojām atrodas 12 000 civiliedzīvotāju, neskatoties uz to, ka kopš augusta sākuma pilsētas iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 2400, un kopumā no reģiona evakuējušies vairāk nekā 1,4 miljoni cilvēku kopš 2022. gada februāra. #Ukraina #DoneckasApgabals #CiviloiedzīvotājuEvakuācija