Search

Of course, it evokes various, including negative emotions. The ceasefire declared by US President Donald Trump in the energy sector is viewed very cautiously, as Ukraine has very limited information about what it means, says Latvia's extraordinary and plenipotentiary ambassador to Ukraine Andrejs Pildegovičs in an interview on Latvia Radio's "Labrīt" program. #Ukraina #Tramps #Zelenskis (translated)

Ņemot vērā pēdējo dienu notikumus, vēlos padalīties ar sajūtām. Man ir bail no svešiem suņiem, un man ir ļoti neērta sajūta, ja tie nepieskatīti brīvi staigā apkārt, piemēram, kafejnīcās. Es nejūtos droši, kad svešs suns pienāk man klāt, lai mani apostītu. Šķiet, ka daudzi suņu saimnieki to nemaz neapzinās un ļauj saviem suņiem vienkārši čiliņā tusēt apkārt. Man ļoti patīk suņi, īpaši draugu suņi, kurus pazīstu, bet no svešiem suņiem man ir bail. #suņi #drošība #emocijas

Panorāma. Odita Krenberga Saulkrastos aptaujā uz saules aptumsuma vērošanu sabraukušos. - Neko neredz,mākoņains. - Auksti. - Liels vējš. - Mākonis priekšā. - Mazu strīpiņu tik redzējām. Anda Boša studijā: “Paldies, Olita. Lieliskas cilvēku emocijas.” 😎 #SaulesAptums #Emocijas #Daba

SEB bankas kliente vairāku gadu laikā interneta krāpniekam pārskaitījusi gandrīz 100 000 eiro, pierādot, kā krāpnieki izmanto cilvēku emocijas, kamēr banka cenšas novērst šādas krāpšanas, tomēr upuri bieži vien paliek bez iespējas atgūt zaudēto naudu un piedzīvo emocionālas krīzes. #krāpšana #kiberdrošība #emocijas

Lenkijos miške netoli Gdansko buvo atrastas 2700 metų senumo kalavijas, kuris, pasak radėjo Marcino Wiśniewskio, sukėlė jam emocijas ir ašaras, mat jis pirmą kartą laikė 3000 metų senumo objektą savo rankose, o archeologai nustatė, kad ginklas datuojamas bronzos amžiaus laikotarpiu tarp 900 ir 700 m. pr. m. e. ir gali atskleisti įdomių istorinių aspektų apie tų laikų metalurgiją ir socialinius pokyčius. #archeologija #metaloIeškiklis #Lenkija

Oleksijs Zaričanskis rakstā analizē, kā dezinformācija un manipulācija ar cilvēku emocionālajām bailēm, īpaši attiecībā uz migrantiem, ietekmē Ukrainas sabiedrību, vienlaikus uzsverot, ka patiesā migrantu problēma ir saistīta ar kritisku darbaspēka trūkumu valstī. #emocijas #dezinformācija #migranti

Rīgas Tehniskajā universitātē izveidota jauna laboratorija HyperLab, kas pēta cilvēka uzvedību, emocijas un lēmumu pieņemšanu, izmantojot modernus fizioloģiskos mērījumus, lai iegūtu objektīvu informāciju par cilvēku reakcijām uz dažādiem stimuliem, piemēram, reklāmām un dezinformāciju. #CilvēkaUztvere #Tehnoloģijas #Emocijas

Arī tagad atceroties, kā jutos pēc tā sākuma tvīta aiziešanas publikā, uzvirmuļo dusmas un aizvainojums. Velkomisti ne tikai jūs neglābs, bet pat attaisnos svešinieku noziegumus, jo labāk lai cieš savas sievietes nekā atzīt, ka tava politiskā reliģija ir mēsls, kurš totāli sūkā. #emocijas #politika #sabiedrība

Eiropas čempionāts galda hokejā. Fināls Superveterānu klasē. Pēdējā spēles minūtē tu esi iedzinējos ar 1:2. Vēl 11 sekundes un zviedrs būs Eiropas čempions... bet tad notiek TAS!🤩 Tās ir emocijas, ko novēlu piedzīvot jebkuram sportistam. Latvija! Uzvara!💪🇱🇻🥳🥳🥳 https://t.co/RV0VgEY1lH #hokejs #sports #uzvara

Rakstā psihoterapeite Inese Putniece skaidro, kā bailes, kas ir dabiska un veselīga emocija, var izraisīt dažādas reakcijas — cīnīšanos, bēgšanu vai sastingšanu — atkarībā no individuālajiem izdzīvošanas instinktiem, un uzsver, ka, lai gan bailes ir nepieciešamas, trauksme un panika var radīt nopietnas sekas, ja ar tām netiek pienācīgi strādāts. #bailes #psihoterapija #emocijas

Vīrs man bija atvedis kleitu, lai nav jābrauc mājās novalkātās slimnīcas drēbēs. Es gribēju izskatīties cik vien normāli iespējams, satiekot meitu. Braucot šurp jau nezinājām vai paliksim, cik ilgi, steigā pat nepaņēmu āra jaku, aizpēros džemperī. Tā āra jaka mani tā arī vēl gaida mājās, bet es jau arī nekur ārā neeju, lai gan vīra vecāku mājas ir ļoti klusā, skaistā vietā. Saku vīram, ka šī ir brīnišķigi mierpilna vieta, kur dzīt. Vakar teicu vīram, ka “jāuzliek drosmīga seja” (put on a brave face) un jābrauc pie meitas. Uzņēmām arī bildi, jo mēs dodamies mājās ar cerību, ka stāstam būs labas beigas un kādu dienu varēsim Lūkasam rādīt kā mums gāja, cīnoties par viņu. Apskatot bildi, sapratu, ka mana drosmīgā seja ir diezgan nožēlojama un nogurusi, bet iekšēji es jūtos spēcīgāka. Citu variantu jau nav. Varbūt man tas no Lūkasa, viņa DNS šobrīd saplūst ar manējo, mans stiprais dēls dara mani stiprāku, cita izskaidrojuma man nav tam kā mēs ejam uz priekšu. Jocīgi redzēt cik daudz mazāks ir puncis, bet vecmāte teica, ka tas ir normāli, jo tas nav pilns ar ūdeni. Šodien, skatoties spogulī, šķiet, ka varbūt tas ir drusku lielāks? Nav bijusi asiņošana jau otro dienu, šķiet, ka gļotu korķis ir norimis vai vismaz lēnāks. Ūdens vēl tek, bet man teica, ka varot tecēt līdz pat dzemdībām, galvenais, lai saražojas vairāk kā iztek. Vai tas kaut ko nozīmē mēs, protams, nevaram zināt, bet tik ļoti gribas cerēt. No otras puses ir ļoti bail, ka viss beigsies tieši tāpat kā mēs domājām sākumā, tikai drusciņ vēlāk. Reizēm viss pierimst tieši pirms vētras. Tas mums ir devis laiku sagatavoties praktiski, bet emocionāli ir ļoti grūti. 80% gadījumos dzemdības sākas pirmo divu nedēļu laikā, rīt būs pagājusi nedēļa. Visbiežāk dzemdības sākas 24h laikā, arī pirmās 72h ir kritiskas, bet viss ir cipari un dati, kas neko neparedz un negarantē. Tas cipars, kuru turam acu priekšā ir 6% iespējamība, ka viņš tiks līdz 28. nedēļai. Ārsts atteica nosūtīt mani uz to otru slimnīcu kaut vairākkārt uzstāju, ka gribu otru viedokli. Viņš teica, ka ja tikšu līdz 20 nedēļām, tad apskatīsim Lūkasu un redzēsim vai ir jēga piesaistīt “fetal medicine” speciālistus. Līdz tam man uz slimnīcu jādodas 2x nedēļā - sekot infekcijas gaitai, paklausīties viņa sirsniņu, bet tikai ar dopleri, un tikai tāpēc, ka tas ir mans vienīgais kritērijs tam vai piekritīšu ierosināšanai. Apskatīt viņu līdz 20. nedēļai neļaus, neļāva arī izrakstoties, lai gan teicu, ka man ir svarīgi zināt vai ūdens kabatiņu paliek vairāk, vai ir kādi priekšvēstneši dzemdībām, lai es morāli varu sagatavoties. Cilvēcīgais faktors arī šķiet ir medicīniski maznozīmīgs. Netālu no slimnīcas ir privāta klīnika, kur veic sonogrammas. Sazinājos ar viņiem un cenšos sarunāt vizīti rītdienai, lai viena brauciena ietvaros varam apvienot gan slimnīcu, gan sonogrammu, jo abas ir blakus pilsētā un man ir bail lieki braukāt. Man ir bail arī pieliekties, klepot un iet uz tualeti. Klīnika bija saprotoša un mēģinās kaut ko izdomāt, lai man būtu iespēja visu apvienot vienā braucienā. Tā nu šobrīd mēs ceram sagaidīt rītdienu, pēc tam nākamo otrdienu, 20 nedēļas, 28 nedēļas un varbūt, nu varbūt… Bija labi satikt meitu, arī viņai ir lielas emocijas, bet piecos gados nav vārdu, lai tās saprastu. Šobrīd draudzene viņu ir aizvedusi uz pulciņu, vīrs cenšas atgriezties darba ritmā un es attapos sēžot, ne īsti kaut ko spējīga darīt, ne arī neieciklēties uz to, ko vēl es varētu izdarīt. Gaidu rītdienu, lūdzu, lai tā pienāk arī Lūkasam. Mēs esam tikuši līdz 16 nedēļām un arī tas nav maznozīmīgi. Patiesībā, tas mums nozīmē ļoti, ļoti daudz! #grūtniecība #cerība # ģimene